Uz krosfita popularitātes viļņa

Rudens klāt, un no pludmalēm un skriešanas taciņām pārceļamies uz pilsētas sporta klubiem. Pēdējos gados arvien vairāk interesentu piesaista krosfita (crossfit) nodarbības. Par šo treniņu veidu gan ir daudz mītu, viens no tiem – krosfits ir milzīgi sarežģīta, augsta slodze, tas ir skarbu vīru un vīrišķīgu dāmu sports, kuras cilā traktoru riepas un peldas āliņģos… Andrejsala Strength & Conditioning sporta kluba treneris Ģirts Spura stāsta, ka krosfita treniņu metodikas galvenais mērķis ir maksimāli uzlabot cilvēka veselību, nevis uzkačāt muskuļu masu un treniņi der teju ikvienam veselam cilvēkam.
 

Mērķis – uzlabot veselību

Mēs visi piedzimstam ar kaut kādu fizisko potenciālu un spējām, un dzīves laikā atkarībā no tā, kā dzīvi pavadām, mūsu izturība, kardiovaskulārā izturība, spēks, lokanība, ātrums, līdzsvars, precizitāte, koordinācija iegūst kaut kādu līmeni. To visu var uzlabot ar treniņiem. Ja visi rādītāji ir normā, cilvēks ir vesels. Dažādiem cilvēkiem atkarībā no fizioloģiskajām īpašībām atšķirīgās jomās sniegums būs dažāds – kāds ir lokanāks, kāds izturīgāks, kādam savukārt ir attīstītāka koordinācija utt. Uzsvars trenējoties jāliek uz vājo punktu akcentēšanu, trenēšanu.

Krosfits radās XX gs. 70. gados, pamazām tas audzis, tam tikušas meklētas definīcijas, līdz tas sasniedzis popularitāti, izturējis laika pārbaudi, un ir redzams, ka šīs treniņu metodes ir iedarbīgas. Katru uzdevumu jeb vingrojumu, kas tiek praktizēts krosfita nodarbībās, var pielāgot kā bērnam, tā invalīdam, kā arī paaugstināt slodzi līdz atlēta līmenim. Protams, ja cilvēkam ir veselības problēmas un ārsts neatļauj sportot vai pildīt kāda veida slodzi, krosfits nebūs piemērots. Tad, izvērtējot veselības stāvokli, jāmeklē alternatīvas – kaut vai, piemēram, ārstnieciskā vingrošana. Ierasti krosfitu izvēlas mērķtiecīgi cilvēki, kas nav raduši padoties, kam gribas sasniegt jaunu līmeni, attīstīt sevi, ar spēcīgu raksturu – tādi, ko grūti ietekmēt, kam patīk izaicinājumi un kas grib ne tikai smuki izskatīties, bet arī ātri kustēties, būt aktīvi, spēcīgi, raksturo Spura.

Treneris stāsta, ka cilvēki pirmajā treniņā nonāk, jo vēlas labi izskatīties un labi justies, kādam varbūt ārsts ieteicis sportot. "Vēlāk jau mērķi sadalās un ir koncentrēti uz atsevišķām lietām, ko cilvēks saprot, ka ir nepieciešams uzlabot, attīstīt." Cilvēki parasti sagaida ātru rezultātu, bet krosfitā process ir visai ilgs – jārēķinās ar vairākiem mēnešiem, pat gadu. Un jāņem vērā, ka process būs grūts, būs jāpārkāpj savas robežas. "Fiziskais izsmēlums, starp citu, atjauno garīgi," bilst Spura. "Treniņā atslēdzies no ikdienas un mājās dodies emocionāli uzlādējies. Psiholoģiskais faktors ir ļoti svarīgs – gan gandarījuma par paveikto dēļ, gan organismā notiekošo ķīmisko procesu rezultātā. Fiziskas slodzes, intensīva sporta laikā izdalās tā sauktais laimes hormons."
 

Treneris visu uzmana

Lai nāktu uz krosfita treniņiem, nav vajadzīga speciāla fiziskā sagatavotība vai sportiskā bāze. Daudz kas atkarīgs no trenera – cik labi viņš spēj novērtēt cilvēka veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un pielāgot tai vingrojumus. Ne vienmēr ir iespējams sastrādāties jau pirmajā nodarbībā – cilvēkam ir jāsaprot sevi, savas spējas un sajūtas, savukārt trenerim viņš jāiepazīst. Ja cilvēks treniņu gaitā neredz izaugsmi, kaut kas nav kārtībā. Pārsvarā sākumā jāpievērš uzmanība tehniskām lietām, citādi, pildot vingrinājumus lielā ātrumā, var gūt traumas. Turklāt ķermenis pierod kustību izpildīt nepareizi, un vēlāk ir grūti to mainīt.

"Esam pieraduši pie klasiskām fitnesa zālēm, kurās tiek strādāts uz spēku un kardiovaskulāro izturību. Intensitāte ir zema, un tu nemēģini pats sevi galvā apturēt. Krosfita treniņi notiek augstā intensitātē, lai gan katram tas, protams, ir individuāls. Bet cilvēks iemācās, ka viņam ir grūtības un šīs grūtības ir jāpārvar. Ilgtermiņā tas nav tikai fiziskais efekts, aug arī raksturs, attīstās gribasspēks. Motivācija pārvarēt grūtības un sasniegt rezultātus ir lielāka gan darbā, gan citās jomās," raksturo Spura. 

Anna (32), kas krosfitā trenējas jau piecus gadus, atminas, ka viņu uz šīm nodarbībām atvedusi paziņa. "Sākumā trenējos individuāli, jo gribējās uzlabot savu fizisko formu. Pirms tam apmeklēju jogu, bet šķita, ka tā nedod pilnīgu slodzi visam ķermenim. Mans mērķis nav izaudzēt lielus muskuļus vai sacensties svarcelšanā, bet gan labi justies, un pēc treniņa parasti ir milzīgs pozitīvās enerģijas lādiņš," viņa stāsta. 

Savukārt Gustavs (16), kas krosfita nodarbības apmeklē otro gadu, novērtē, ka krosfits audzējis spēku un izturību, un tas noder futbolā, ko puisis spēlē. "Kopš apmeklēju treniņus, man ir vieglāk futbolā, es jūtu, ka mazāk nogurstu, esmu stiprāks. Man patīk sacensties ar vienaudžiem, pārspēt viņus. Vasarā ar draugiem gājām uz ielu vingrošanas stieņiem, man patīk spēka treniņi."
 

Jāievēro pareizais ritms

Krosfita treniņos tiek izmantoti svarcelšanas stieņi, ripas, svaru bumbas, pievilkšanās stieņi, airēšanas un slēpošanas aparāti, hanteles, dažādas TRX sistēmas, vingrotāju riņķi, bumbas. Inventārs ir vienkāršs, un treneris seko līdzi, vai tas tiek pareizi izmantots. Tiek veiktas ikdienišķas jeb funkcionālas kustības: cilvēki pietupjas, velk kaut kur savu ķermeni, ceļ svarus, stiprinot dziļos muskuļus – vēderpresi un muguras muskuļus –, mācās nest, pacelt smagumus, arī lēkt uz dažāda augstuma kastēm. 

Krosfita treniņš sākas ar sasveicināšanos, stāsta Spura. Tad ir iesildošā daļa ar konkrētu uzdevumu. Tai mēdz sekot prasmju daļa, kad apgūst jaunu tehniku vai slīpē to, ko mācījušies iepriekš. Trešā daļa ir WOD jeb workout of the day – dienas uzdevums. Beigās visi izstaipās, padzeras. Treniņš ilgst stundu, stundu divdesmit. Katru reizi tiek pildīts cits uzdevums, kas ikreiz attiecas uz ko citu – līdzsvaru, spēku, lokanību u. tml. "Krosfitā ir divi cikli: trīs dienas strādā, viena brīva vai – strādā piecas dienas, divas brīvas. Tas atkarīgs, cik fiziski sagatavots atnāk cilvēks. Grupā ir padsmit cilvēku, un nodarbību visu laiku koordinē treneris. Vidējais apmeklētāju vecums ir 20–35 gadi, taču ir arī tīņu grupa, tāpat nāk arī vecāki cilvēki – vecums nav šķērslis," stāsta Spura. 

Trenēties no rīta vai vakarā – tas atkarīgs no indivīda sajūtām. Bet, ja treniņš būs vakarā, ar nakti vien nepietiks, lai no rīta nāktu trenēties atkal, jānogaida līdz pievakarei, citādi būs par grūtu. "Treniņa būtība ir mazliet palauzt to ķermeni, un organisms aug, saprotot, ka ir jāpielāgojas, lai izdzīvotu," saka treneris. Ja ķermenis nav pieradis pie fiziskas slodzes, ir normāli, ja šis tas pēc treniņa pasāp – muskuļi, arī kāda saite. Muskuļu sāpes ir normāla parādība, sākot sporta nodarbības, un tas attiecas ne tikai uz krosfitu. Tāpat par sevi var atgādināt veca trauma – tad jākonsultējas ar ārstu.