Bērnības atmiņas par ēdienu - stiprākas
Kas nosaka to, ka vieni produkti mums garšo, citi ne? Cik stipras ir mūsu bērnības atmiņas par ēdienu?
Garša un smarža atmiņās
Dietologi skaidro, ka ikvienam cilvēkam ir produkts vai ēdiens, kas negaršos visu mūžu.Tas ir normāli. Bet lielā mērā cilvēka garšas sajūtu ietekmē mūsu bērnības atmiņas par ēdienu. Šīm atmiņām turpmākajā dzīvē ir liela ietekme uz mūsu izvēli, ko likt savā šķīvī, raksta BBC News. Apvienotajā Karalistē veiktais pētījums liecina, ka gandrīz puse no aptaujātajiem (43%) vairs nekad nav mēģinājuši nogaršot ēdienu, kas viņiem saistās ar sliktu garšu jau no bērnības. Kārdifas Universitātes Bioloģisko zinātņu fakultātes pētnieks Tims Džeikobs uzsver, ka mūsu sajūtu par patīkamu garšu patiesībā veido divas neatdalāmas sajūtas — garšas un smaržas. Turklāt daudzos cilvēkos tās tiek pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm un saglabājas nemainīgas. Dietologi Andis Brēmanis un Lolita Neimane skaidro, ka atmiņu par ēdienu ietekmē arī, piemēram, bērnības traumas — nelāgas asociācijas, kā aizrīšanās, saindēšanās vai pārēšanās. Liela nozīme ir arīdzan bērnībā iesakņojušajiem ēšanas paradumiem, ēdiena vizuālajam tēlam un, protams, smaržai. Runājot par smaržu, BBC News raksta, ka cilvēks ātrāk pierod pie sliktām smakām, nevis labām, savukārt jutīgāki esam pret izmaiņām slikto smaržu, nevis labo koncentrācijā.
Garšas sajūta mainās
Garšas sajūta — salda, skāba, rūgta, sāļa — attīstās visas dzīves garumā. Pateicoties tam, cilvēki dzīves laikā pieņem dažādas garšas, piemēram, sāk ēst olīvas. BBC norāda, ka bērnībā ne īpaši garšīgi šķiet skābi ēdieni. Savukārt just, vai ēdiens ir sālīts vai ne, cilvēks iemācās aptuveni sešu gadu vecumā. Ēdieni, kas paredzēti bērniem, parasti ir diezgan nemainīgi bioloģisku apsvērumu dēļ. Cilvēkiem pieaugot, daži saglabā noslieci uz šo nemainīgumu, lai gan bioloģiski mūsu garšas sajūta mainās. Piemēram, bērni dod priekšroku saldiem ēdieniem un bieži arī pieaugušie.
Dietologi skaidro, ka vecākiem ir liela loma bērnu garšas izkopšanā. Piemēram, bērns pierod biezpienu ēst ar cukuru krējuma un dillīšu vietā. Izveidojas asociācijas, garšas stereotipi, un pieaudzis viņš vairs nav ar mieru ēst citādu biezpienu kā tikai saldu. Līdzīgi ir ar kefīru, ko nereti aizstāj ar jogurtu. Savukārt pieaudzis cilvēks mēdz savā ēdienkartē iekļaut ēdienus, kurus agrāk neēda, tiklīdz sāk domāt arī par veselīgumu, min L.Neimane.
Mēles kārpiņas noveco
Pats svarīgākais, lai veidotos pareiza garšas sajūta, — tāpēc A.Brēmanis iesaka bērnus radināt pie dabiskām garšām. Viņš gan skaidro, ka cilvēka garšas sajūta pierod un ar laiku atrod no vienas vai otras garšas, piemēram, pārmērīgi saldas tējas vai sāļa ēdiena. Mainot ēšanas vai dzeršanas paradumus, dažu nedēļu laikā mainās arī garšas sajūta. "Tā mainās arī bioloģiski, jo ar laiku noveco mēles kārpiņas. Pētījumi rāda, ka garšas kārpiņas, kas atbild par aukstu un sāļu, noveco ātrāk, nekā tās, kas atbild par skābu un rūgtu," skaidro L.Neimane. Vai vecākiem ar varu vajadzētu iemānīt produktus, piemēram, bietes, burkānus, ja bērns niķīgi spurojas pretī? Dietologi uzskata, uzstāt ar ēdienu, ko bērns nevēlas, nav ieteicams. Lai radinātu pie jaunas garšas, dažkārt var izmantot kompromisu, piemēram, burkānus aizvietojot ar svaigi spiestu burkānu sulu. Vēlāk dzīves laikā cilvēks pats izlems, vai produkts ir iekļaujams ēdienkartē vai ne.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.