Protams, ir orientēšanās sporta entuziasti, kuri arī ziemā turpina piedalīties āra rogainingos, tomēr vairākums vai nu gaida siltākas sezonas atgriešanos, vai arī ir priecīgi sezonu pagarināt, ar karti rokās meklējot kontrolpunktus iekštelpās. Telpu orientēšanās, kurā aktīvais periods ir no rudens līdz pavasarim, Latvijā pēdējos gados uzņēmusi apgriezienus, un dalībnieku skaits aug. Šoziem tas katrā sacensību reizē sasniedzis ap 400 cilvēku. "Kādi 60% ir klasiskie orientieristi, kuri ir šajā sporta veidā trenējušies, ir iesaistījušies kādā orientēšanās klubā vai vienkārši to dara regulāri. Bet 30–40% ir random cilvēki no ielas, daudzus sev līdzi atved draugi. Jo orientēties telpās tomēr ir daudz vieglāk nekā dabā. Pirmkārt, daudziem ir bail no meža – ērces, lāči utt. Otrkārt, cilvēki baidās mežā apmaldīties, jo orientēšanās karte ir specifiska – to ir grūti lasīt, ja nav zināšanu. Savukārt telpās ir četras sienas. Ja viss ir galīgi slikti, nokāp uz ēkas 1. stāvu un finišē, savukārt mežā vari nevilšus aizskriet 10 km pavisam uz citu pusi," saka Matīss Ratnieks, kurš Latvijas Orientēšanās federācijā organizē visu veidu orientēšanās sacensības, tai skaitā Latvijas Telpu orientēšanās kausu un kopš šīs ziemas – arī Latvijas Telpu orientēšanās līgu.
Jāieslēdz 3D domāšana
Pat ja viss notiek telpās, orientēšanās pasākumā dalībnieku uzdevums nemainās – jāveic pavēles distance, atrodot kontrolpunktus, kas savienoti noteiktā secībā. Tas, kas ir citādi, ir pati vieta jeb apvidus, kurā jāorientējas. "Klasisko orientēšanos dabā vai pilsētvidē var saukt par 2D orientēšanos, jo karte ir horizontālas zemes virsmas attēlojums. Savukārt telpu orientēšanās notiek ēkā, pa visiem tās stāviem, un tā attiecīgi ir trīsdimensionāla jeb 3D," Matīss skaidro. Organizatori parasti sāk ar ēkas evakuācijas vai inventarizācijas plānu izpēti, tad kopā ar ēkas apsaimniekotāju telpas izstaigā, lai saprastu, kur orientieristi tiks laisti un kur ne. "Ievadot šo informāciju datorprogrammā, izveidojas telpu orientēšanās karte jeb ēkas 3D attēlojums. Balstoties uz šo karti, tiek plānota skrienamā distance – viens punkts var būt, piemēram, 1. stāvā, nākamais – 8. stāvā. Mums arī patīk aizslēgt kādus gaiteņus, ar lentēm norobežojot, uztaisīt kaut kur vienvirziena kustību utt. – lai cilvēkiem sajauktu galvu. Tad viņiem ir jāmeklē ātrākais ceļš no viena punkta uz nākamo," Matīss smaida.
3D karte liek ieslēgt 3D domāšanu, un nav brīnums, ka pirmajā brīdī cilvēki apjūk. Tieši tāpēc katra telpu orientēšanās pasākuma sākumā notiek 10–15 minūšu mācības, kurās tiek izstāstīti galvenie principi. Ikreiz ir pieejama arī iesācēju distance – vieglāka, īsāka un mierīgi izstaigājama bez laika ierobežojuma. Matīss komentē, ka arī citās orientēšanās sacensībās daļa dalībnieku azartiski skrien uz rezultātu, taču daudzi arvien biežāk orientēšanos izmanto kā pastaigu ar piedzīvojuma un izklaides elementiem. Telpu orientēšanās papildu bonuss ir arī iespēja apskatīt ēkas, kas ikdienā publiski nav pieejamas, piemēram, Brasas cietumu, skolu, augstskolu, Nacionālās bibliotēkas vai VEF Kultūras pils parasti slēgtos nostūrus. "Bieži vien arī cenšamies pirms pasākuma soctīklos pastāstīt par attiecīgās ēkas vēsturi," Matīss atklāj sacensību pievienoto vērtību, lai cilvēkiem tā nebūtu vienkārši skriešana bez domāšanas, bet gan arī izzinoša aktivitāte. Daudzi izmanto iespēju telpas izpētīt jau pēc finišēšanas distancē. Vienīgais nosacījums – "neiesprūst" ēkā ilgāk par orientieristiem kopumā atvēlēto laiku.
Telpu orientēšanos var rīkot arī vienā pašā sporta zālē. Vai distance tad nav pārāk elementāra? Matīss saka – it nemaz! Kad decembrī viens no Latvijas Telpu orientēšanās kausa posmiem notika Rīgas Nacionālajā sporta manēžā, tajā ar lentēm bija savilkts kārtīgs labirints, kurā bija ntie līkumi un strupceļi, bija izmantotas arī tribīnes un gaiteņi ap manēžu. Tikt no viena halles gala līdz otram nebija nemaz tik vienkārši. Toties šādas vietas pluss ir iespēja līdzjutējiem no tribīnēm lieliski pārredzēt visu notiekošo, sekot dalībnieku sniegumam un skaļi viņus uzmundrināt.
Pat ja distance ir iezīmēta tikai ar lentēm, kādu attālumu nošmaukt diez vai sanāks, jo godīgu dalību uzmana gan tiesneši, gan paši orientieristi. Šī sporta veida piekritēji vispār ir ļoti inteliģenta sabiedrība, vērtē Matīss: "Liela daļa ir ar augstāko izglītību. Orientēšanos dēvē par skriešanu ar šaha galdiņu rokās. Tikai skriet bez domāšanas – tas te īsti nederēs." Jautāts par prasmēm, ko attīsta tieši telpu orientēšanās, Matīss tomēr min arī fizisko izveicību un ātrumu, bet galvenokārt – loģisko un telpisko domāšanu, komunikācijas iemaņas, atjautību un māku risināt problēmas īsā laika nogrieznī. "Galvenais – lai cilvēkam būtu interese un vēlme pamēģināt kaut ko jaunu, pārējais tiks iemācīts uz vietas."
Atveda no Skandināvijas
Ģimenes ar pavisam maziem bērniem telpu orientēšanās distanci vienkārši izstaigā, lielāki bērni jau skrien paši, šo procesu savā tempā izbauda arī seniori vecumā 70+, bet pamata auditorija, kas konkurē par rezultātiem, ir 12–65 gadus veci. Matīss gan pamanījis, ka orientieristi veterāni, kas raduši klasiski meklēt kontrolpunktus mežā, telpu orientēšanos tā īsti nesaprot un neatzīst, līdzīgi kā urbāno orientēšanos pilsētā. "Tomēr tas, ko esam sapratuši, runājot par kopējo virzību, – ja vēlamies kļūt populārāki, skatāmāki un baudāmāki, "meža cilvēciņiem" jāiznāk arī ārā no meža. Tāpēc attīstās telpu orientēšanās, pilsētu rogainings, nakts orientēšanās sacensības u. c.," Matīss norāda.
Telpu orientēšanās aizsākās XXI gadsimta sākumā Skandināvijā, kur sniegotās ziemas tiem orientieristiem, kas to nedara uz slēpēm, bija negribēta klusā sezona. Ideja startēt telpās sākās ar sporta arēnām, kādu Ziemeļvalstīs ir daudz. Šajās valstīs studē un trenējas prāvs pulks latviešu orientieristu, un daži uzņēmīgi indivīdi, kā Mārtiņš Līsmanis, 2008.–2009. gadā atveda telpu orientēšanos arī uz Latviju. Tolaik šajā sporta veidā pirmo reizi notika organizētas sacensības, lai gan jau XX gs. 70.–90. gados telpu orientēšanās tika izmantota kā izklaides elements atsevišķos citos pasākumos. "Pirmās reizes bija Ķīpsalas hallē. Es pats tur skrēju, kad biju students. Sākot strādāt federācijā, 2015. gadā es no Mārtiņa Līsmaņa pārņēmu telpu orientēšanās sacensību organizēšanu. Sāku taisīt sešus posmus gadā, un tā lieta aizgāja," saka Matīss.
Šobrīd šie seši posmi, ko no oktobra līdz decembrim rīko Latvijas Orientēšanās federācija, ir Latvijas Telpu orientēšanās kauss, uz kuru labprāt brauc arī igauņu, lietuviešu un zviedru sportisti un entuziasti. Paralēli, Covid-19 laikā pieklusuši, bet nu jau atkal sasparojušies, savas sacensības telpās rīko orientēšanās klubi reģionos – Saldū, Jelgavā, Siguldā, Liepājā. "Arī mēs savā komandā izdomājām, ka mums pēc Jaunā gada ir garlaicīgi, tāpēc no 26. janvāra atkal būs pieci posmi, ko sauc par Latvijas Telpu orientēšanās līgu. Trīs posmi būs Rīgā, tad vēl arī Ogres Valsts ģimnāzijā un Ikšķiles vidusskolā," informē Matīss.
Telpas, kurās orientēties, viņš meklē visādi – gan braukājot ar datorpeli pa Google Maps, gan uzklausot citu pasviestās idejas. Tomēr tas parasti ir izaicinājumu pilns process, kurā vislabāk nostrādā personiska pazīšanās, nevis formālu e-pastu rakstīšana. Daļā publisko ēku orientieristus negrib uzņemt, daļā to neļauj būvnormatīvi un ugunsdrošības noteikumi, vēl daļa ir jau izskrietas, un gribas taču kaut ko jaunu. "Piekrīt ap 30% no uzrunātajiem," neslēpj Matīss. Starp interesantākajām vietām šajos gados bijis Centrāltirgus, Nacionālā bibliotēka, Brasas cietums, Rīgas Latviešu biedrības nams, Mežaparka estrāde. "Esam bijuši Atta centrā, Arēnā Rīga, visās LU un RTU ēkās. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir superinteresanta. Kādu posmu gribētos uztaisīt JRT vai vispār kādā teātrī, bet tie nav īpaši atsaucīgi. Latviešu biedrības namā vēlreiz gribētos, arī Zinātņu akadēmijā – iedomājieties, 26 stāvos! Darbības virziens varētu būt arī Pierīgas skolas, kultūras centri."
Priecīgs par jaunajiem
Matīss pats arī ir no orientieristu saimes, lai gan tagad skrien reti, jo orientēšanās ir viņa darbs. Bērnībā Daugavpilī viņš sācis ar klasiskās orientēšanās treniņiem, tad kā brīvprātīgais iesaistījies sacensību rīkošanā. Līdz ar darbu federācijā Matīsam uzkrāta liela pieredze visu veidu orientēšanās maču organizēšanā, ieskaitot Latvijas un pasaules čempionātus un sacensības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. "Bet telpu orientēšanās laikam ir tāds mīļākais gada pasākums – tāpēc, ka telpās un siltumā. Man nepatīk aukstums," Matīss godīgi atzīst.
Kā sacensību rīkotājam viņam grūtākais šķiet mūžīgi agrie rīti, kad pasākumu dienās jāceļas plkst. 6.00, kā arī telpu sarunāšana, pārējais jau ir pazīstams algoritms. Savukārt vislielākais gandarījums esot vērot dalībnieku buršanos kartē distances sākumā, kad izdevies tajā sazīmēt kārtīgu mudžekli, prāta mežģi. Toties sacensību dalībniekiem lielākais kaifs ir atrast vajadzīgos kontrolpunktus un līdz tiem nokļūt. "Tad ir labi paveiktas distances sajūta – viņi ir atrisinājuši rēbusu, ko ir centies sagādāt distanču plānotājs."
Vēl Matīsu ļoti priecē, ka telpu orientēšanās sacensību organizēšanā sāk iesaistīties ieinteresēti un entuziastiski jaunieši. Tas visu atsvaidzina, ienes jaunas idejas. "Mūsu "dinozauru" komandā, kurā daļa organizē telpu orientēšanos jau 10 gadus, tā ieplūst jaunas asinis, viņiem actiņas deg par šo pasākumu. Ceru, ka pamazām šie jaunieši uzņemsies arvien vairāk atbildības, jo gribu, lai izaug jauna organizatoru paaudze. Nereti sporta klubos ir tā, ka viss rajonā turas uz vienu cilvēku. Viņam aizejot pensijā, bieži ir problēma, ka nav, kas viņu nomaina, līdz ar to tas viss kādā brīdī apsīkst,» spriež Matīss, kurš pats savos 34 dzīves gados sarīkojis ap 80–90 telpu orientēšanās sacensību, plus vēl visādus citus orientēšanās mačus un tagad labprāt palīdz jauniešiem, viņus konsultējot. Viņš cer, ka telpu orientēšanās attīstīsies un pletīsies plašumā, lai gan savus dalībnieku ierobežojumus uzliek pieejamo telpu izmēri. Varbūt kādā brīdī būs iespējama iziešana starptautiskā mērogā. Telpu orientēšanās sacensības notiek vēl arī Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, bet citviet pasaulē īsti ne, jo bez atbilstošām un pieejamām ēkām tās prasa arī karšu zīmēšanas un distanču plānošanas zināšanas.
Piedalies!
Latvijas Telpu orientēšanās līgas posmi
26.01. – Latvijas Universitātes Dabas mājā Rīgā
09.02. – Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Rīgā
16.02. – Nacionālajā mākslu vidusskolā Kalnciema ielā Rīgā
23.02. – Ogres Valsts ģimnāzijā
02.03. – Ikšķiles vidusskolā Sacensības notiek arī Saldū, Jelgavā, Siguldā u. c.
Sīkāka informācija – Lof.lv, Telpuorientesanas.lv, Telpu orientēšanās kontos Facebook un Instagram.