Klāt ziema, pilošo degunu sezona. Iesnas spēj sagādāt ne vien diskomfortu, tām var sekot arī deguna blakusdobumu iekaisums jeb sinuīts. Par iesnām stāsta otorinolaringologs Jānis Sokolovs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts un Latvijas Otorinolaringologu asociācijas vadītājs.
Vai vērts satraukties par iesnām, ja reklāmas iesaka tik daudz deguna pilienu, kas palīdz iesnas ātri uzveikt?
Bezrecepšu deguna pilienu piedāvājums tiešām ir plašs. Taču, ja rūpīgi izlasīsim anotācijas, uzzināsim, ka deguna pilienus lielākoties drīkst lietot tikai 3-5 dienas. Tomēr daudzi cilvēki bez pilieniem nevar iztikt pat visniecīgāko iesnu gadījumos. Zāļu flakoniņš vienmēr ir līdzi kabatā. Jā, pilieni palīdz - kļūst vieglāk elpot un pašsajūta uzlabojas, taču ilgstoša pilināšana var izraisīt tā dēvētās medikamentozās iesnas.
Profesors Ernests Gaudiņš reiz veica eksperimentu - septiņas dienas pilināja deguna pilienus sivēnam. Cūkas šņukurs pēc uzbūves ir ļoti līdzīgs cilvēka degunam. Diemžēl eksperiments beidzās bēdīgi - pilieni sabendēja sivēna degunu tiktāl, ka viņš vairs nebija spējīgs paelpot, dzīvnieks nobeidzās.
Cilvēks ir izturīgāks, taču hronisku pilinātāju ārstēšanā vēlāk nereti līdz tikai agresīva ķirurģiska bojātās deguna gļotādas izgriešana.
Ja deguna pilieni rada tik sliktas sekas, kāpēc tos
vispār iesaka?
Jebkura iekaisuma, arī iesnu gadījumā, audos veidojas tūska, un tas
ir dabisks process. Ja iekaisums skāris citu ķermeņa daļu, liekam
pat kompreses, kas veicina asinsvadu paplašināšanos. Taču ar degunu
ir otrādi - kad asinsvadi izpletušies un sākusies tūska, mēs
lietojam pilienus, kuri asinsvadus sašaurina, lai varētu caur
degunu paelpot. Tāpēc to pat nevar uzskatīt par ārstēšanu, bet gan
par izveseļošanās bremzēšanu. Mums ir jāatrod zelta vidusceļš starp
deguna sabeigšanu un elpošanas atvieglošanu. Pilieni būtu jālieto
tikai tad, kad nevaram paelpot, nevis līdzko sākušās iesnas.
Tad jau pareizs ir teiciens, ka, ārstējot iesnas, tās pāriet septiņās dienās, bet neārstējot - nedēļā?
Jā, šai tautas gudrībai varu piekrist. Tikai kārtīgas iesnas nedēļas laikā diezin vai pazudīs. Kamēr iekaisums pilnībā norims, iespējams, paies pat divas nedēļas. Taču otrajā nedēļā parasti jūtamies daudz labāk, mazāk izjūtam diskomfortu. Ārsti uzskata par normu, ja bērns ar iesnām slimo 4-5 reizes gadā, bet pieaugušais 2-3 reizes. Taču jautājums, cik stiprs ir organisms, cik izteikti ir slimības simptomi un cik veiksmīgi organisms spēj izcīnīt kauju ar vīrusu.
Pēc pilošām iesnām nereti seko dzeltenzaļi izdalījumi. Ja bērnu ar šādu degunu atrāda ārstam, bieži tiek izrakstītas antibiotikas.
Vai tiešām jālieto antibiotikas, tas jāskatās no konkrētā deguna. Jebkurām iesnām ir trīs stadijas: pirmā - sausā kairinājuma stadija, kad deguna gļotāda knieš, dedzina; tad seko šķidrie izdalījumi; visbeidzot iesnas sāk uzsūkties un izdalījumi kļūst dzeltenīgi vai zaļi, līdz pazūd pavisam. Tā ir normāla iesnu gaita.
Uztraukumam pamats varētu būt tikai tad, ja iesnas turpinās jau otro nedēļu un radušās aizdomas par deguna blakusdobumu iekaisumu. Bet to bez ārsta apmeklējuma pašam konstatēt nav tik vienkārši.
Cilvēkam ir deguna dobums un vēl septiņi blakusdobumi, kuri ar
deguna dobumu savienoti ar atverēm. Ja ir iesnas, šo atveru gļotāda
uztūkst, kāds no blakusdobumiem var tikt nosprostots. Tur sāk
krāties atdalījumi, augt mikrobi, un parastu iesnu finālā rodas
iekaisums. Reizēm deguna blakusdobumu iekaisumi ir tik ļoti
ielaisti, ka var pāriet uz smadzenēm. Bērnu slimnīcā vien ik gadu
ārstējam aptuveni 30- 40 gadījumu, kad mazajiem no ielaistām iesnām
jau acis no orbītām uz āru izspiedušās. Cieš arī dzirde, jo
strutainie izdalījumi var nonākt vidusausī.
Vai var izmantot tautas paņēmienus - sildīt deguna dobumus ar
vārītām olām, karstu griķu kompresēm?
Ja vien nav pievienojies sastrutojums, varam likt gan sildošas kompreses, gan elpot zāļu tēju garaiņus, skalot degunu ar kumelīšu novārījumu vai aptiekās nopērkamo jūras ūdeni.
Lasītāju jautājumi. Vai mazam bērnam var ļaut vilkt puņķus uz iekšu?
Iesnu izdalījumu dabiskais ceļš ir nevis ārā no deguna, bet uz
aizdeguni. Šņaucot uz āru, izdalījumi var nokļūt auss ejās un
veicināt vidusauss iekaisuma rašanos. Tāpēc, ja bērns neprot
pareizi izšņaukt degunu, labāk viņam to nelikt darīt.
Ar ko izskaidrojamas iesnas un šķaudīšana, kas pastiprināti rodas
no rītiem, arī sportojot un citādi fiziski
piepūloties?
Tās ir vai nu alerģiskas iesnas, vai arī zināma vecuma pazīme. Tāpat kā ar laiku sākam sliktāk redzēt, arī deguna gļotāda noveco. Alerģiskām iesnām ārsts ieteiks īpašus recepšu medikamentus. Ar alerģiju mūsdienās ir kā ar nevēlamu kaimiņu - jāmācās sadzīvot.
Vai ārsta konstatēta šķība deguna starpsiena var būt vainojama biežu iesnu gadījumā?
Jā, jo traucēta normāla gaisa ventilācija. Šādos gadījumos var
līdzēt operācija, kurā likvidē sašaurinājumu.
Vai, ēdot banānus, kartupeļus, makaronus, var biežāk tecēt
deguns?
To dzirdu pirmoreiz! Varbūt cilvēkam pret šiem produktiem ir
alerģija, tāpēc tos neiesaka lietot?
Kas būtu jādara, lai tik bieži neķertos iesnas un tām nepievienotos
komplikācijas?
Norūdīšanās ir vienīgā iespēja, kā turēties pretī vīrusiem. Manā jaunībā Medicīnas institūtā bija pasniedzēja, kura teica, ka visas slimības rodas no palaidnības vai izvirtības. Ja aukstākā gadalaikā neesam kārtīgi apģērbušies vai arī esam saģērbušies par biezu un ātri sasvīstam, kā rezultātā saaukstējamies un saķeram iesnas, tad tā jau ir palaidnība pret savu veselību. Ziemā jāēd sīpoli un ķiploki, jāstaigā vai jāslēpo pa priežu mežiem, tad iesnas tik ātri neķersies!