Uz pavasari rezerves jāpapildina
Ivars Kalviņš, Organiskās sintēzes institūta direktors
Droši. Pavasarī dabīgie vitamīni, kas atrodami ierastajos dārzeņos,
sarūk. Rezerves nepieciešams papildināt. Bieži cilvēki strīdas par
C vitamīna lietošanu. Bet sintētiskajam C vitamīnam ir tā pati
molekula, kas dabīgajam. Tātad nav nekādas atšķirības, kā organisms
uzņem C vitamīnu - ar kapsulu vai kādu augli. Var gadīties, ka
sintētiskajos vitamīnos C vitamīna deva neatbilst uz paciņas
ražotāju noteiktajai devai, jo tas uzglabājoties sarūk. It sevišķi,
ja tie ir kompleksie vitamīni, kur iekšā ir arīdzan dzelzs, kas C
vitamīnu sadala. Protams, vitamīnus nav ieteicams dzert saujām, jo
kas par daudz, tas par skādi. Ir noteikts dienas limits, cik lielu
devu drīkst uzņemt, jo vitamīni organismā uzsūcas tik, cik uzsūcas,
ne vairāk. Ja tiek dzerta puse dienas devas, pārforsēt nav
iespējams, organismam nekāds kaitējums netiks nodarīts. Visi
vitamīni, ko ražo farmaceitiski, tiek kontrolēti un atbilst
normai.
Reizi pa reizei -nekādas vainas
Andis Brēmanis, diatologs
Teorētiski ar uzturu var uzņemt visu, kas nepieciešams organismam - vitamīnus, olbaltumvielas, minerālvielas, veselīgos taukus. Taču slinkums un cilvēku paradumi ne vienmēr iet roku rokā ar teoriju. Sanāk ne tā, kā gribējās, tāpēc gadās, ka ir nepieciešamība pēc uztura bagātinātājiem. To uzdevums ir būt "korektoriem", ja kaut ko neapēdam ar ikdienas pārtiku. Domāju, ka nav nekādas vainas, ja tos uzēdam reizi pa reizei, jo nedzīvojam dienvidos, kur ir saule un pie vitamīniem tiekam, noplūcot augļus no koka. Ja viena kapsula palīdz optimizēt dzīves ilgumu un kvalitāti, šad tad vitamīni der. Protams, jāsaprot, ka tie nesaglābs palaidnības vai pārkāpumus, kas nodarīti organismam, nepārdomāti dzīvojot. Ja mūsu ēdienkarte ir daudzveidīga, vitamīnus nevajag. Protams vitamīnu vērtība uz pavasari dārzeņos un augļos krītas, bet nav tā, ka labuma tajos vairs nav nemaz. Vitamīnus sarucina arī ēdiena gatavošana, sildīšana. Tāpēc svaigi dārzeņi, augļi būs lieliski vitamīnu avoti.
Tikai tad, ja slimojat
Sarmīte Veide, ģimenes ārstu asociācijas vadītāja
Tuvojas gripas epidēmija. Saslimsiet vai nesaslimsiet - tas atkarīgs no imunitātes. Tiem, kas nevēlas vakcinēties un dzīvo veselīgi - uzturā pietiekami uzņem olbaltumvielas un vitamīnus un labi atpūšas - ķīmiskos vitamīnus lietot nevajag. Ar pārtiku tiek uzņemti dabīgie vitamīni, kas organismā paliek tieši tik, cik tam vajadzīgs. Savukārt par ķīmiskajiem vitamīniem nav pierādīts, cik daudz tie uzsūcas organismā.
C vitamīns stiprina imunitāti, bet tikai tad, ja cilvēks jau saslimis. Nav pierādījumu, vai tas noder organismam, kad cilvēks vesels. Tāpēc es uzskatu, to nebūtu ieteicams papildus lietot, ja nav slimības simptomu. Iesaku lietot mūsu platuma grādos audzētus dārzeņus, augļus. Mūsu āboli, burkāni, kāposti, kāļi, ķirbji un dzērvenes ir labs vitamīnu avots. Iesaku vitamīnus papildus lietot gadījumos, kad pacients ir izslimojis kādu slimību. Veseliem cilvēkiem iesaku vairāk samaksāt, veikalā pērkot labus pārtikas produktus, tad nebūs jātērē nauda sintētiskajiem vitamīniem.
Jādzer, ja ārsts liek
Līga Skudra, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore
Priekšroka jādod dabiskiem produktiem. Ja ēšanas paradumi ir pareizi, cilvēkam nevajag ķīmiskos vitamīnus. Tomēr jāatceras, ka neviens pārtikas produkts nav ārstniecības līdzeklis. Ja organisms ir novājināts un ārsts apstiprinājis, ka vitamīni jādzer, tad tie ir jādzer. Es ieteiktu ēst vitamīniem bagātus, mūsu valstī ražotus produktus. Jāizvairās no konservētas pārtikas, bet vairāk uzturā jālieto svaigi dārzeņi, augļi. Uzturvielām bagāta ir pat dienišķā, klasiskā rudzu maize, kurā ir B grupas vitamīni. C vitamīnu bagāta ir paprika, diedzēti graudi. Ķirbji, galda bietes, dzērvenes, skābēti kāposti, svaigi kāposti, burkāni ir vērtīgi un būtu jāēd, kamēr vitamīnu avots vēl nav izsīcis. Jebkurā no produktiem var atrast organismam nepieciešamus vitamīnus un uzturvielas. Augstvērtīgi ir piena produkti ar bifido un acidofilajām baktērijām. Tie labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru un regulē vielmaiņu.