Šodien, apceļojot tuvāko apkārtni gan pa sauszemi, gar ezeru krastiem, gan impozantos kuģīšos, te apskatāma ne tikai slavenā pils, kurā ierīkots vēstures muzejs, bet arī citi arhitektūras un dabas pieminekļi. Arī iespaidīgais purva rezervāts Varniki. Der piestāt krastā, kurp pa gabalu aicina baltā, cēlā grāfa Tiškēviča pils. Tiesa, to patlaban restaurē, toties te iespējams izvizināties še audzēto īpašo Žemaitukas zirgu vilktos ratos. Drosmīgākie un veiklākie var arī doties izjādē. Traķi ir vieta, kur iespējams gan sajust vēstures elpu, gan spirdzināties dabā un arī atpūsties, izbaudot šodien tik populāro spa procedūru piedāvājumu.
Izvēdināt galvu
Lielākais no Traķus apkļaujošajiem ezeriem ir Galves jeb Galvas ezers. Ar nosaukumu saistīta leģenda par baisu upuri, ko ezers prasījis ik pavasari (par atsalšanu) un rudeni (par aizsalšanu). Ļaudis šo upuri esot arī devuši, taču viltīgi: izgatavojuši galvas no koka, uzzīmējuši sejas un metuši ezerā.
Galves ezerā ir 21 sala, un vasarās kuģīši tajās piestāj ar tramvaju regularitāti. Uz lielākās, kas par tādu kļuvusi, pirms 600 gadiem ar koka konstrukcijām savienojot kopā trīs salas (!) un sasniedzama pa gājēju tiltu, atrodas slavenā Traķu pils. Kad saule riet un lec tieši virs senās pils silueta jumtiem, tie atspoguļojas vietumis pat līdz 47 metrus dziļā ezera spogulī.
Jau kopš 1987.gada, kad pabeigta pils restaurācija, tūristus šurp vilina pamatīgā, askētiskā, agrīni gotiskā XIV/ XV gadsimtu mijas būve. Kad to cēla, Traķi bija Lietuvas galvaspilsēta un Lietuvas kņazu rezidence. Te atsevišķās ēkās atrodas paša kņaza Vītauta pils ar ieeju pa ozolkoka paceļamo tiltu un kazemāti ar šaujamlūkām augšstāvos un saimniecības ēkām apakšējos. Gide stāsta, ka te aplenkumā varētu izdzīvot ilgi, jo pils iekšpusē ir pat divas akas — kazemātos un valdnieka rezidencē. Taču krustneši ne reizi šai pilij ezera salā neuzbruka. Krietni vēlāk, jau XVII gadsimta vidū, to sagrāva kazaki. Pēc tam 300 gadu pils bija pamesta. To sāka restaurēt tikai pēc Otrā pasaules kara.
Vītauts, kura vārdu cildina arī par uzvaru vēsturiskajā Grīnvaldes kaujā, nedzinās pēc greznības. Telpas pilī ir nelielas, izņemot svinību zāli. Šodien tajā ir tradīcija izsniegt vidusskolas beigšanas diplomus. Pirms pāris gadiem itāļi cietoksnī filmēja Karu un mieru, agrāk te uzņemtas pasaku filmas. Galerijās ierīkotā vēstures muzeja ekspozīcija aptver laiku no akmens laikmeta līdz Otrajam pasaules karam. Vītņu kāpnes tieši no kņaza istabas ved lejup uz viņa dārgumu krātuvi. Tur arī tagad var aplūkot senas monētas, kas savulaik apraktas māla podos zemē nebaltām dienām. Traķu apkaimē XX gadsimtā atrasti 34 tādi naudas podi!
Daļu ekspozīcijas veido ar monētām rotāti greznuma priekšmeti:
šķīvji, kausi, lādes, bruņu ķiveres. Bet par lielo dārgumu lādi
leģenda vēsta, ka tā reiz nozagta. Negribēdami laupījumā dalīties
ar citiem, zagļi to ielikuši laivā un veduši nobēdzināt kādā no 21
salām. Taču laiva bija caura, un visi nogrima dzelmē. Reiz tā
nonākusi kāda zvejnieka tīklā. Ieraudzījis to, viņš lādi izcelt,
bet tā izsprukusi no rokām. No tās nakts viņš kā apsēsts domājis
tikai par lādi, aizmirstot par visu citu dzīvē. Bet lādi no dzelmes
spēšot izcelt vien tāds, kurš ir bez grēka. To varot viegli
pārbaudīt, metot ūdenī monētiņu. Ja tā noturēsies virspusē, grēku
nav…
Tatāri un karaīmi
Vienu no ezeriem jau izsenis sauc par Tatāru ezeru. Tāpēc, ka Lietuvā tatāri dzīvo jau sešus gadsimtus — kopš kņazs Vītauts uzaicinājis no Krimas trīsarpus tūkstošus karavīru. Devis viņiem zemi, privilēģijas. Daļa kopienas izmitinājusies gar ezeru, ko vēlāk tā arī nosauca.
Arī šodien Traķi ir daudznacionāla pilsēta. Te kādreiz bija pareizticīgo klosteris, nākamgad sešsimtgadi svinēs katoļu baznīca. Līdz XVII gadsimtam darbojusies arī mošeja. Un te ir arī kinesa — karaīmu baznīca ar zemeslodi kā ticības simbolu. Tā atrodas uz Karaīmu ielas, uz kuras arī šodien dzīvo karaīmi — ļaudis, kuri ieceļoja Lietuvā kopā ar tatāriem. Lielākā daļa — ap 500 — apmetušies Traķos.
Šodien gan Lietuvā dzīvo tikai 264 karaīmu, no viņiem 64 Traķos. Gandrīz visiem tipiskajiem karaīmu XIX gadsimta koka namiņiem ir trīs logi uz ielu: "Viens kņazam Vītautam, viens Dievam un viens sev". Visi celti uz augstiem pamatiem, lai pasargātu no plūdiem. Arī iekšpuse ir "standarts": ik mājā priekšnams, virtuve un atsevišķas sieviešu un vīriešu istabas. Nacionālajā restorānā Kibin lar var nobaudīt garšīgus gaļas pīrādziņus kibin. Pilsētas svētkos jūnijā uzstājas arī karaīmu folkloras ansamblis.
Kas īsti ir karaīmi? Viedokļi atšķiras. Vieniem tie ir labestīgi ļaudis, kuru reliģija ir karaīsms. Citiem — ebreju reliģiska sekta, kas radusies pēc šķelšanās jūdaismā. Baznīcā sievietes lūdzas atsevišķi, slēptas aiz nožogojuma. Kāpēc? "Ja vīrietis ir kinesā, viņam jādomā par Dievu. Bet, redzot sievieti, viņš par Dievu nedomā," skan atbilde.
Traķos apmaldīties nevar. Cauri tai ved divus kilometrus gara
galvenā iela. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, nonāksiet pie
ūdens. Tirgus laukumā dižojas čehu svētā Joana Nepomuka statuja, jo
viņš ir patrons pilsētām pie ūdens. Bet tikai retais zina, ka
Traķos ir divi cietokšņi. Viens tieši aiz XIX gadsimta pasta ēkas
indīgi zilā krāsā. Turklāt to cēla kā pirmo! Tolaik tam bijuši 11
sargtorņi un teritorija divreiz lielāka nekā slavenajai ezerpilij.
Tos agrāk tā arī sauca: lielais un mazais cietoksnis. Bet pēc
sagrāves iedzīvotājiem ļauts izmantot cietokšņa akmeņus citām
celtnēm, tāpēc tagad palikuši tikai četri sargtorņi. Te vasarās
notiek daudzi brīvdabas pasākumi, bet no blakus esošā pagānu
upurkalna paveras lieliska panorāma.
Purva dzedrums
Ir vērts piecelties agrākā rīta stundā, lai dotos uz Traķiem tuvīno botānisko un zooloģisko rezervātu Varniki. Ar vai bez gida izstaigājot teju četrus kilometrus garo purva taku, kas ved caur mainīgu purva un meža ainavu, te patiešām var atslēgties no ikdienas stresa. Ne tikai patīkamā noguruma dēļ. Vēsais, mitrais gaiss spirdzina sejas ādu pat labāk nekā kosmētiskās procedūras. Purva ezeriņu tumšās, dziļās acis, kas raugās pretī caur rīta miglas baltumu, zirnekļu tīklu glezniecība koku pazarēs ir pašas dabas mākslas meistardarbs. Pētnieki "izskaitījuši" šajā purvā 600 dažādu, starp tiem arī retu augu — 16 no tiem ierakstīti Lietuvas Sarkanajā grāmatā. Bet, kad daba un vēsture izbaudīta pēc sirds patikas, tumšajās vakara stundās var pasildīties kādā no Traķu lielākās viesnīcas — biznesa, atveseļošanās un izklaides centra Trasalis — pirtiņām, izpeldēties baseinā, atslābināties spa procedūrās, uzspēlēt boulingu vai biljardu. Atpūtas centrs, starp citu, piedāvā arī programmas ar ekskursiju plānu pa apkārtni vienai, divām vai trim dienām. Visērtāk tās izmantot, ja ieradīsieties ar savu auto. Taču no Viļņas pusstundā atvedīs arī vilciens vai autobuss.
Klusāks patvērums rodams pussalā, kurā ierīkots parks — kempings Slenis, tulkojumā "ieleja". Sezona tur nebeidzas līdz ar vasaru, jo iespējams iemitināties arī mājīgos, labiekārtotos, bet ar vēstures garšu ierīkotos divstāvu namiņos: te acis priecē baldahīns, antikvāri priekšmeti…. Kempinga saimniece labprāt parāda pat cienīgi saklātu gultu, kurā, iespējams, savā karagājienā uz Krieviju, pārnakšņojis pats Napoleons! Te cauru gadu strādā arī restorāns ar garšīgu virtuvi un sauna, kurā par baseinu pielāgots milzīgs kubls vīna gatavošanai.