Šī ziema ir sevišķi barga un rada grūtības ne tikai cilvēkiem, bet arī meža iemītniekiem. Biezā sniega sega apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to tie kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Tāpat dziļā sniega dēļ meža dzīvnieku uzvedībā novērojamas dažādas izmaiņas. Jāpiemin arī, ka šādos apstākļos dzīvniekiem ir kļuvis daudz grūtāk sagādāt sev barību, taču, ja vēlaties tiem palīdzēt, ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti.
Meža dzīvnieki ceļu tuvumā
Pēdējā laikā
novērotas situācijas, kad uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā
biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām
nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas
dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā
pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk
izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk.
Pašreizējos apstākļos visbiežāk tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi
un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā. Dabas aizsardzības pārvaldes
Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris
Avotiņš stāsta: "Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža
ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj
nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat
pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan būdami
lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus". Tāpat iespējamais iemesls
zālēdāju biežākai sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir uz
ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpēc Dabas aizsardzības
pārvalde aicina autobraucējus būt
saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un
piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā
var apdraudēt satiksmes drošību uz
Latvijas autoceļiem.
Suņi – stirnu bieds
Ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē
mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tieši apstākļos,
kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina
stirnu pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli
panākt un saplosīt. Apgalvojums, ka suns tiek labi barots un nav izsalcis,
līdz ar to nevar uzbrukt šim meža dzīvniekam, nav pamatots. Suņi
stirnām pakaļ neskrien izsalkuma vadīti, tie šādi rīkojas sava
dabiskā medību instinkta dēļ.
Diemžēl tāpat kā katru gadu, arī šogad, konstatēti vairāki gadījumi,
kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei.
Dabas aizsardzības pārvalde
aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās,
turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī
un neļaut tiem dzenāt meža zvērus.
Dzīvnieku piebarošana
Pirms uzsākt meža dzīvnieku
piebarošanu ziemā, ir jāņem vērā daži svarīgi aspekti. Dabas
aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas
speciālists Andis Liepa skaidro – tas, ka cilvēki grib palīdzēt
dzīvniekiem grūtā brīdī, uzsākot dzīvnieku piebarošanu, ir pozitīvs
aspekts, taču ir svarīgi atcerēties, ka piebarotie meža dzīvnieki,
tā vietā, lai paši dotos sev sagādāt ēdienu, mēģinot izrušināt
kaut ko no sniega, noteikti gaidīs nākamo piebarošanas reizi. Uzsākot
zvēru piebarošanu, tā noteikti būtu jāturpina visas ziemas garumā,
pretējā gadījumā piebarotie dzīvnieki, nesagaidot kārtējo barības
devu, var aiziet bojā. Tāpat jāpiemin, ka barošanas vietās piebarojamie
dzīvnieki uzturēsies regulāri un lielākā skaitā, nekā izklaidus,
dabīgi barojoties. Tas, savukārt, piesaistīs plēsīgos zvērus:
mežu tuvumā vilkus, bet māju tuvumā - klaiņojošus suņus. Tā
piebarojamie viegli var kļūt par laupījumu citiem dzīvniekiem.
A.Avotiņš skaidro, ka, neapšaubāmi,
šoziem stirnu mirstība būs liela. Krustkalnu dabas rezervātā pirmā
'kritusī' stirna atrasta 21. janvārī. Stirna nebija klaiņojošo
sugu sakosta, bet gan vienkārši saritinājusies zem eglītes un aizmigusi.
Taču, meža dzīvnieku bojāeja bargā ziemā nav uzskatāma par katastrofu.
Pēdējos gados novēroto bezsniega ziemu dēļ stirnas bija savairojušās
tādā skaitā, kas ievērojami pārsniedz dabisko ietilpību, gan barības,
gan teritorijas ziņā. Lai arī šoziem visticamāk aizies bojā daudz
vājāko dzīvnieku, kopumā stirnu populācija kļūs izturīgāka,
bet ar kritušajiem dzīvniekiem barosies kraukļi, jūras un klinšu
ērgļi, kā arī citi plēsīgie putni un zvēri.
Pūces ziemā
Ne tikai meža zvēriem klājas grūti bargajā ziemā. Novērots, ka jau sākusies pastiprināta nakts plēsīgo putnu – pūču mirstība. Arī vairākos presē vēl nesen aprakstītos gadījumos runāts par savārgušām urālpūcēm, kas ielido sev neraksturīgā vidē – pilsētās. Apdraudēta ir pie mums visbiežāk sastopamā pūce – meža pūce. Cauri dziļajai sniega segai pūces nespēj noķert barības objektus – sīkos peļveidīgos grauzējus, tādēļ tās koncentrējas pie ceļiem (kur medījumu var noķert vieglāk), un nereti naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriektas. Bīstamākais pūcēm vēl priekšā – pavasara pusē parādoties sērsnai, barību noķert būs praktiski neiespējami. Tad meža pūces pulcēsies ap viensētām un apdzīvotām vietām. Bīstamība slēpjas faktā, ka vairumā lauku saimniecību tiek izmantotas tā saucamās "žurku zāles" – rodenticīdi grauzēju skaita ierobežošanai. Ir liela iespēja, ka apdzīvotas vietas tuvumā noķerta grauzēja organisms ir saindēts. Ja pūce ilgstoši ir spiesta pārtikt no šādām pelēm, inde uzkrājas putna organismā un tas aiziet bojā, tādēļ nobeigušās pūces bieži var tikt atrastas tieši māju pagalmos.