Krūts vēzi atklās pašā sākumā
Nevienu jaunu metodi medicīnā nevajadzētu uztvert kā brīnumlīdzekli, uzsver Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. Tomēr krūts izmeklēšanas metode — sonoelastoskopija, kas tagad pieejama pacientēm Latvijā, palīdzēs atšķirt labdabīgus veidojumus no ļaundabīgiem jau pašā sākuma stadijā.
Kā jūs izskaidrojat to, ka no 29 700 sievietēm, kam valsts izsūtījusi individuālus aicinājumu ierasties uz bezmaksas mamogrāfiju, šo iespēju izmantojušas tikai 7,1 procents? Tajā pašā laikā vaimanājam, ka nu būs jāmirst nost, jo medicīna krīzes apstākļos sadārdzinās.
Vispirms būtu jāapzina iemesli, uzreiz nemetoties virsū, cik neapzinīgas mums sievietes. Runājot ar sievietēm, kurām jau pāri piecdesmit, dzirdēju, ka daudzas vēstuli nemaz nav saņēmušas.
Vai savā praksē redzat daudz neapzinīgu pacienšu?
Ir arī neapzinīgas, bet pārsvarā ir ar izkropļotiem stereotipiem par krūts vēzi un vispār krūts slimībām. Tāpēc joprojām diemžēl pie ārsta vēršas ne jau pirmajā slimības stadijā. Vienmēr būs audzēji, kuri ir ļoti agresīvi, strauji augoši, un tos nav iespējams atklāt kā mazu zirnīti, bet tie ir lieli izņēmumi. Tagad redzu, ka aizvien vairāk sieviešu nāk un saka, sūdzību nav nekādu, bet dakteris aizsūtīja uz mamogrāfiju, kur kaut ko atklāja. Tad operējam. Arī šodien — tieši profilaktiskajā apskatē atklāju audzēju viena centimetra diametrā. Tādai pacientei ir ļoti laba prognoze, un arī ārstam ir patīkami, ka nav jātaisa kropļojoša operācija.
Viens no iemesliem, kāpēc sievietes, kaut ko krūtīs sataustot, tomēr nedodas pie ārsta, ir bailes: pēc kā es izskatīšos, ja noņems krūti?! Labāk izvēlas mirt ar abām skaistām krūtīm.
Diemžēl. Laicīgi atklājot audzēju, mēs varam veikt saudzējošu operāciju: izņemt tikai slimos audus, krūti saglabājot, kāda tā ir. Pirms operācijas pacientes vienmēr tiek informētas, kāda būs operācija un kāds būs krūts izskats pēc tās. Taču aizspriedums, ko minējāt, ir ļoti izplatīts. Vēl jau arī baumas: kāda kaimiņiene vai paziņa nomirusi ar krūts vēzi — kāda gan jēga man ārstēties, tāpat jau viss būs slikti. Tās ir muļķības!
Vai sievietēm, kuras jaunākas par 50 gadiem, risks saslimt ar krūts vēzi ir krasi mazāks?
Statistiski 80% krūts audzēju ir vecumā pēc piecdesmit. Taču ir ekonomiski spēcīgas valstis, kurās skrīningu apmaksā sievietēm jau no 45 gadu vecuma. Latvijā, ja sievietēm ir brīvi līdzekļi, varu ieteikt veikt krūšu pārbaudes reizi divos gados jau no 45 gadu vecuma.
Ārkārtīgi retos gadījumos audzējs konstatēts arī meitenēm ap 18. Taču kopumā, ja sievietei nav vēža gadījumu ģimenē (mammai, vecmāmiņai, mammas māsai), tad līdz 45 gadiem nav īsti pamata baidīties, ka audzējs varētu būt.
Kā ar sasitumiem?
Tas ir vēl viens no stereotipiem! Pasaulē nav pētījumu, kas apstiprinātu, ka krūts sasitumi veicinātu vēža rašanos. Galvenais, kas ietekmē, ir iedzimtība, kā arī grūtniecību, dzemdību skaits, vecums, kad bijušas pirmās dzemdības. Arī smēķēšana, taukiem bagāts uzturs, liekais svars — risks var pieaugt pat divas reizes.
Venēriskās slimības, implanti?
Nē.
Nupat konferencē stāstījāt par jaunu izmeklējuma metodi — sonoelastogrāfiju, kas palīdzēs efektīvi atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā.
Katrai metodei sava vieta. Nevienu no tām nevajadzētu uztvert kā brīnumlīdzekli. Šī jaunā metode ir speciāla ultrasonoskopijas aparātam pievienota programma, kas mēra audu elasticitāti. Tā atšķir elastīgos (labdabīgos) audus no neelastīgajiem (ļaundabīgajiem) un palīdz konstatēt mazus veidojumus (7—10 mm). Līdz šim mums vajadzēja ar speciālu adatu ņemt audu paraudziņu. Tagad ar šo jauno metodi varēs precīzi pateikt, ir jāņem biopsija vai ne. Tiek uzskatīts, ka ar šo metodi var samazināt biopsiju skaitu līdz 25%.
Sievietes sūdzas par garām rindām uz izmeklējumiem.
Patlaban Stradiņos nav rindas. Austrumu slimnīcas kolēģi stāsta, ka viņiem arī nav. Zinu, ka Veselības centrs 4 ļoti labi pildījis krūšu skrīninga programmu, bet arī tur uz mamogrāfiju iespējams pierakstīties jau uz nākamo dienu.
Kā ar lauku reģioniem?
Latvijā ir 23 mamogrāfijas aparāti. Rīgā ir ap 10. Rajonos tātad paliek kādi 13. Taču saprotu, ka nav nemaz tik vienkārši aizbraukt uz šo izmeklējumu. Mana mamma dzīvo Cēsīs — viņai uz mamogrāfiju jābrauc uz Valmieru vai Rīgu. Tas prasa gan laiku, gan izdevumus.
Jaunākie pētījumi rāda, ka Lielbritānijā mazinās mirstība ar krūts vēzi. Eksperti skaidro, ka tas ir agrīnas diagnostikas rezultāts.
Jā. Neskatoties uz to, ka pasaulē krūts vēža gadījumi pieaug, Lielbritānijā mirstība pat samazinās. Tas tikai vēlreiz apliecina, cik liela nozīme ir, ka krūts vēzi atklāj agrīnā stadijā. Ārstēšanas rezultāti tad ir ļoti labi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.