Pirmo bezdelīgu šopavasar
30. martā Rīgas Rajona Sējas pagastā redzējis ornitologs Edmunds
Račinskis. 8. aprīlī bezdelīgas mainītas arī Liepājā virs Golodova
dambja (Francis Slišāns) un Rīgā, Daugavgrīvas liegumā (Ruslans
Matrozis). "Pirmie bezdelīgu novērojumi šogad ir ļoti agri, taču
tie ir tikai daži atsevišķi putni, kas ieradušies ātrāk," norāda
LOB gājputnu atgriešanās pētījuma koordinators Mārcis Tīrums.
Lielākā skaitā bezdelīgas parasti atgriežas aprīļa beigās un
maija sākumā.
Viena no pirmajām dzeguzēm
dzirdēta kūkojam Jaunpiebalgas pagastā, Cēsu rajonā, 12. aprīlī
(Vilis Irša). Arī dzeguzes lielākā skaitā sagaidāmas aprīļa
beigās un maija sākumā.
Pirmie gājputni, piemēram,
mājas strazds un lauku cīrulis, kas pārziemo Eiropas dienvidu daļā,
Latvijā kā ierasts atgriezās februārī un martā. Februāra beigās
Latvijā ieradās arī dzērves, kas ir īpaši agrs šo putnu novērojums
mūsu valstī. "Tomēr kopumā pirmie gājputnu novērojumi šogad
ir nedaudz vēlāki nekā pērn, visticamāk, pateicoties vēsajiem
laika apstākļiem marta beigās," norāda M. Tīrums. Kamēr pirmie
gājputni jau uzsākuši ligzdošanu, ceļā pie mums vēl ir griezes,
svīres un vālodzes, kam jāceļo no Āfrikas dienvidiem. Tuvākajās
dienās Latvijā atgriezīsies arī lakstīgalas.
Ziņas par bezdelīgas un dzeguzes
pirmajiem novērojumiem Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina sniegt
starptautiskajai gājputnu atgriešanās programmai "Dzīvais pavasaris"
(Spring Alive) [2] – www.springalive.net, kas apkopo iedzīvotāju novērojumus
visās Eiropas valstīs. Datus par gājputnu novērojumiem lūdzam sniegt
arī Latvijas dabas novērojumu interneta lapai www.dabasdati.lv.
Lai noskaidrotu faktorus, kas liek gājputniem atgriezties agrāk vai vēlāk, putnu pētniekiem svarīgs ir katrs novērojums. Tādēļ LOB aicina iedzīvotājus iesaistīties šajos pētījumos un ziņot par saviem pirmajiem gājputnu novērojumiem. Iegūtie dati ļauj ornitologiem spriest par putnu uzvedības pārmaiņām gadu gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu rezultātā.
- Dzeguze – ieraudzīt šo mežā mītošo putnu izdodas salīdzinoši reti, lai gan to pazīst gandrīz katrs no mums. Pirmās dzeguzes Latvijā atgriežas aprīlī. Drīz vien tuvāku un tālāku apkārtni pieskandina dzeguzes skanīgais un tālu dzirdamais "ku-kū", kas parasti atkārtojas vairākas reizes pēc kārtas. Dziedātāji ir tēviņi, kas cenšas pievērst mātīšu uzmanību. Taču par pēcnācējiem šie putni, atšķirībā no citiem, paši nerūpējas. Tie iedēj olas citu putnu ligzdās, un atbildību par dzeguzēniem uzņemas audžuvecāki. Dzeguzes ir īpašas arī ar to, ka pārtiek galvenokārt no "matainajiem" tauriņu kāpuriem, kurus citi putni neēd.
- Bezdelīga ir gandrīz vai neatņemama ikvienas lauku sētas sastāvdaļa. Tas ir neliels, zili melns putns ar baltu vēderu, sarkanu pakakli un garu, šķeltu asti. Visbiežāk bezdelīgu var redzēt lauku sētās, ganāmpulku un ūdeņu tuvumā – tā strauji šaudās gaisā, ķerot kukaiņus, vai arī sēž uz vadiem. Bezdelīgas dziesma ir ātra vidžināšana. Bezdelīgas Latvijā atgriežas aprīlī–maijā. Bezdelīgas ligzda izskatās kā māla bļodiņa, kas visbiežāk piestiprināta ēku iekštelpās – kūtī vai šķūnī pie sijas. Reizēm tā var atrasties zem tiltiem, vaļējos pagrabos vai pat dzīvojamās mājas priekšnamā.