Izrādās, sāls organismā spēj iedarboties kā dabisks antidepresants. Testi ar žurkām rāda, ka tās, kurām bija sāls deficīts, izvairījās no aktivitātēm, kas pārējām sagādāja prieku, piemēram, atteicās no salda dzēriena dzeršanas. Nevēlēšanās gūt prieku, baudu ir viena no depresijas pazīmēm. Aiovas zinātnieku pētījumi rāda, ka žurkām, kurām bija sāls deficīts, bija arī izmaiņas smadzeņu darbībā.
Zinātnieki gan uzreiz uzsver, ka tāpēc cilvēkiem tagad nevajadzētu mesties ēst sāli, ko daudzi jau tāpat lieto vairāk nekā vajadzētu. Pārāk daudz sāls uzturā paaugstina asinsspiedienu, tātad sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr cilvēka organismam ir vajadzīgs nātrijs, kas līdz ar hlorīdu veido sāli.
Pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešami apmēram 6 grami sāls (trīs ceturtdaļas šī daudzuma mēs uzņemam ar gataviem produktiem - sieru, konserviem, desām utt). Piemēram, briti aprēķinājuši, ka Lielbritānijā 2008.?gadā viens pieaugušais dienā vidēji apēda 8,6 gramus sāls.
Zinātnieki uzsver, ka šis pētījums var palīdzēt saprast, kāpēc cilvēki, zinot, ka kaitē savai veselībai, turpina patērēt pārāk daudz sāls.