Mini 210 izceļas ar pievilcīgu ārējo izskatu – ar kristālu ornamentiem izdaiļotu vāku ar noapaļotām malām, kas to padara līdzīgu rokassomiņai. Korpuss ir matēts, tādēļ pirkstu nospiedumi tam pārlieku «nepieķeras», taču pateicoties ornamentu spīdīgajām svītrām dators gaismā vizuļo. Mini 210 abu vāku precīzā sapludināšana rada viengabalainības efektu. Proti, šķiet, ka tas nemaz nav atverams.
Vienots skārienpaliktnis
1,2 kilogramus smagās ierīces ieslēgšanai HP izvēlējies mazliet neparastu pieeju. Tradicionālā poga virs klaviatūras nomainīta ar slēdzi korpusa labajos sānos starp karšu pieslēgvietu un skaļruni. Lai datoram dotu komandu sākt darbu, tas ar pirkstu jāpavelk uz savu pusi. No funkcionalitātes viedokļa to nevar uzskatīt ne par ieguvumu, ne zaudējumu. Vienīgi pirmoreiz rodas mazliet dīvaina sajūta, ka poga nav ierastajā vietā.
Nākamā «dīvainība» ir skārienpaliktnis. Atšķirībā no vairākuma citu ražotāju, HP izvēlējies uzstādīt vienu plāksni, kas pilda gan paliktņa, gan divu taustiņu funkcijas. Nospiežot uz plāksnes apakšējās daļas, tas noklikšķ un komanda tiek izpildīta. Kā jau varēja sagaidīt, abu taustiņu savienojuma vietā tie nereaģē vispār, lai nedotu kļūdainu signālu. Savukārt «pārkāpjot» taustiņa un paliktņa robežu pastāv risks nevajadzīgi aizbīdīt kursoru vai pietuvināt, piemēram, interneta mājas lapu. Par spīti šiem trūkumiem, šis noteikti ir labāks risinājums par HP Mini 2140 piedāvātajām vertikālajām pogām skārienpaliktņa malā. Sliktākajā gadījumā par pārdesmit latiem var piepirkt bezvadu peli un atrisināt šo problēmu.
Tastatūrā katra poga izcelta atsevišķi, atstājot starp tām vismaz trīs milimetru atstarpi. Līdz ar to «klaviere» izskatās robusta un ļoti vienkārša. Toties rakstīšana ir ērta, cik vien ērta var būt uz 92%no standarta tastatūras lielas rakstāmās virsmas. Katrā ziņā pirksti robežas starp pogām izjūt labāk nekā tajos datoros, kur klaviatūra ir šķietami sapludināta. Patīkami, ka HP nav nodevies eksperimentiem ar taustiņu izkārtojumu un rakstīšanas iemaņas nav jāapgūst no jauna.
Zelta vērts ekrāns
10,1 collas ekrāns ir teicami nostrādāts. Ar 1366x768 punktu izšķirtspēju tas ir pārāks par nomācošu vairākumu konkurentu. Ņemot vērā, ka Mini 210 spēj atskaņot HD izšķirtspējas video, tas lieti noder filmu un interneta televīzijas pārraižu vērošanai. Savienojumā ar Dolby Advanced Audio skaņu tas ir patiešām izbaudāms piedzīvojums.
Diemžēl internetā ievietotos HD sižetus 1080 punktu izšķirtspējā Mini 210 rādīja ar aizturēm. Tos labāk vispirms pārnest uz cieto disku. Bez bremzēšanas tīmeklī izdevās noskatīties tikai video 720 punktu izšķirtspējā.
Maksimālā spilgtuma režīmā ekrāns ir apbrīnojami košs un dzidrs. Tik spilgts, ka darbošanos netraucē pat spilgta gaisma. Ja vien saules stari nekrīt uz ekrānu taisnā leņķī, bet mazliet no sāniem, tad problēmu nav.
Skatoties uz ekrānu slīpi no augšas vai lejas, attēlu tīri labi var saskatīt pat diezgan ekstremālā leņķī. No sāniem gan tas ātrāk deformējas, līdz ar to daudzu cilvēku pieplakšana mazajam monitoram nebūtu vēlama. Citiem vārdiem sakot – kolektīviem filmu vakariem tomēr nāksies izmantot televizoru.
Progresīvs risinājums ir atmiņas karšu pieslēgvieta, kas «ņem pretī» dažādu standartu kartes – SD, Memory Stick, Memory Stick Pro, MMC un xD. Arī trīs USB pieslēgvietas ir noderīga komplektācijas sastāvdaļa.
Drusku lēnīgs
Lai arī HP Mini 210 tehniskie parametri pilnībā atbilst tīmekļa prasībām – 1,66 GHz Intel Atom N450 procesors, 1GB operatīvā atmiņa un 250 GB cietais disks, tas testa laikā uzvedās mazliet dīvaini. Pat maksimālā veiktspējas režīmā šis dators šķiet lēnīgs. Tas ilgi ver vaļā programmas, salīdzinoši lēni pārslēdz režīmus, uz pāris sekundēm sastindzinot datoru, un tamlīdzīgi rada iespaidu, it kā īsti vēl nebūtu pamodies.
Iespējams, šo problēmu var labot, mazliet uzlabojot «dzelžus». HP spēris teju revolucionāru soli, padarot operatīvās atmiņas un cietā diska nomaiņu tīmekļdatoros gaužām vienkāršu. Jānoņem baterija, jāatloka drošības «kājiņa» un varēsiet izņemt no korpusa plati ar «iekšām».
Turpat zem baterijas noslēpta SIM kartes ligzda, kas atbrīvo no modema iegādes mobilo sakaru tīkla lietošanai. Iebūvēts modems gan ir standarts jaunākās paaudzes netbukiem.
Akumulators lika nedaudz vilties. Dienas rīcībā bija trīs šūnu 2,55 ampērstundu baterija, kas iztērējās diezgan ātri. Maksimālā izpildījuma režīmā dators sāka saukt pēc elektrības jau pēc divarpus stundām. HP ieteiktajā sabalansētajā režīmā tas izdzīvoja aptuveni stundu ilgāk. Nudien nav iespaidīgi. Tātad skaidrs, ka prātīgāk pameklēt sešu šūnu bateriju. Amerikāņu tehnoloģiju apskatnieku mērījumi rāda, ka tā spējot izturēt mazliet ilgāk par piecām stundām, kas arī nav pārlieku daudz, ņemot vērā, ka daži konkurenti ar vienu uzlādes reizi strādā pat astoņas stundas.
Dators noteikti patiks visiem, kas pieraduši datorā skatīties filmas. Taču jābūt gataviem, ka Mini 210 ļoti bieži nāksies pieslēgt pie elektrības avota.