Vilnis Heinrihsons (dz. 1958. g.) absolvējis Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1984. g.). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, regulāri piedalījies mākslas izstādēs, sarīkojis arī virkni personālizstāžu. Mākslinieka darbi atrodas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Līdz ar straujām pārmaiņām pasaules kārtībā, iestājoties “jaunai normalitātei”, spilgti iezīmējas nepieciešamība izvērtēt savu attieksmi pret vērtībām – tādām kā taisnīgums, patiesība, sirdsapziņa, ticība. Karš Ukrainā savā ziņā kļūst par laikmetu maiņas robežšķirtni un tajā izgaismojas pārmaiņu radītās jukas..
Izstādes ekspozīcijas dalījums, kas atbalso rekviēma tradicionālās daļas, iezīmē četras sfēras vai lokus, kas saistās gan ar laikmetu griežiem, gan norisēm cilvēka dzīves ritumā – piedzimšanu, augšanu, dažādām krīzēm, arī nāvi un atdzimšanu. Šīs norises var skatīt gan fiziskā, gan garīgā aspektā. Savdabīgu kontekstu palīdz veidot Raiņa un Gundegas Repšes dzeja, kā arī Svēto rakstu vārdi.
Ilgvars Zalāns (dz. 1962. g.) mākslas vidē ienāk 1990. gados kā cerīgs un veikls ekspresionists, neapšaubāmi apdāvināts gleznotājs un zīmētājs. Pēdējie trīsdesmit gadi Ilgvaram Zalānam ir pagājuši interesanti un radoši spraigi. Viņa māksla joprojām ir izteikti dinamiska, pat steidzīga. Šobrīd tā ir klasiska ekspresīvā abstrakcija (bieži izmantojot arī dabā un ceļojumos skatītās kompozīcijas un ritmus), kurā mazāk eksponējas izsvērtu glezniecisku laukumu kārtojums; tā vairāk ir acumirkļa emocionālo noskaņu paušana ar līniju ritmu un raksturakstu palīdzību, tā ir arī paļaušanās uz paša temperamentīgo triepienu. Klāt nākuši dažādu faktūru (pilinājumi, tecinājumi, švīkojumi u. c.) kārtojumi. Ir sasniegta augsta veiklības un profesionālisma pakāpe, kas kopā ar mažoro un košo krāsu izvēli sniedz vizuāli pozitīvu izstādes kopiespaidu. Izstāde uzrunā skatītāju ar savu skaidri nolasāmo gleznotprieku un brīvības garšu.