Vai valsts šobrīd cenšas palīdzēt uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas? Droši vien jau kaut kā cenšas, bet uzņēmēji un iedzīvotāji tā īsti nesajūt šo cenšanos.
Ir daudz samezglotu un sarežģītu nosacītas palīdzības veidu, bet pietiekami daudz darbavietu kā nerodas, tā nerodas. Latvijas iedzīvotāji un īpaši jaunieši joprojām tās vairāk meklē ārpus Latvijas robežām. Katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš sāk strādāt ārvalstīs, sāk maksāt arī nodokļus tai valstij, kura piedāvā darbu.
Ja mēs šo procesu neapturēsim, tad katru nākamo budžetu sastādīt būs aizvien grūtāk, un valstij naudas būs aizvien mazāk.
Varbūt jāsāk pašiem savā valstī izmantot krietni vienkāršākus un visiem saprotamākus paņēmienus darbavietu veidošanai? Piemēram, ja mēs uzņēmējiem piedāvātu 1000 latus par katru jaunradīto darba vietu?! Tas taču motivētu uzņēmējus un palīdzētu radīt jaunas darbavietas.
Protams, uzreiz sekos jautājums, kur tad valsts ņems šos 1000 latus šādai motivācijai. Neesmu ekonomists, bet ja parēķinām, cik valsts gadā iztērē no sociālā budžeta vidēja viena bezdarbnieka pabalstam, bezdarbnieku programmām un citos sociālās palīdzības veidos, tad summa būs pat lielāka par šo vienreizējo investīciju.
Ja mans vienkāršotais aprēķins ir pareizs, tad valsts nezaudē neko, ja šī darbavieta tiek saglabāta vismaz gadu. Papildus ieguvēji ir darba devēji un darba ņēmēji, kuri vēlas strādāt savai valstij.
Lai nenotiktu blēdības, var izveidot mehānismu, kurš paredz, ka uzņēmējam ir pienākums valstij šo palīdzības naudu atmaksāt atpakaļ, ja viņš ātrāk par gadu slēdz šo vai kādu citu darba vietu savā uzņēmumā.
Noteikti ir vēl daudz citu vienkāršu veidu, kā palīdzēt uzņēmējiem atsperties un radīt jaunas darba vietas. Uzņēmēji un iedzīvotāji, īpaši šobrīd , grib sajust, ka valsts grib viņiem palīdzēt, ne tikai gaida lielākas nodokļu iemaksas.
Diemžēl pašlaik daudzi nesajūt valsts rūpes par saviem iedzīvotājiem, tāpēc arī nodokļu maksāšana vēl nav kļuvusi par katra pilsoņa goda lietu.