Bezzubova pazinēji no futbola saimes slepkavībai nespēj piemeklēt vienkāršu izskaidrojumu. “Tik, cik es zinu par Romānu Bezzubovu, par viņu kā aģentu - vairākus gadus viņš darbojās šajā statusā, palīdzot spēlētājiem atrast citas komandas, - tās atsauksmes vienmēr bija pozitīvas. Neesmu nekad dzirdējis, ka viņš kādu būtu uzmetis vai kādu būtu piemānījis,” saka futbola komentētājs Ilvars Koscinkevičs.
Kā “De Facto” neoficiāli minēja vairāki, pat baumas par Bezzubova iesaisti kādās aizdomīgās aktivitātēs, piemēram, spēļu rezultātu ietekmēšanā nebija izskanējušas. “Manā rīcībā nav informācijas par to, ka viņš piedalījās kaut kādos netīros darījumos,” teic arī Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.
Tāpēc daudziem ticamākais izskaidrojums Bezzubova slepkavībai ir, ka tas bijis brīdinājums kādam citam.
Automašīna, ar kuru pārvietojās Bezzubova slepkavas, naktī tika sadedzināta Mežaparkā blakus “Ķeizarmeža” sporta bāzei, kuru savulaik attīstīja bijušais LFF un “Skonto” kluba prezidents Guntis Indriksons. Tāpēc ne viens vien, izlasot ziņās par sadegušo BMW, uzreiz padomāja, vai tas nav bijis signāls tieši viņam.
Sazvanīts, agrākais Latvijas futbola galva Indriksons par savu klātbūtni futbolā izsakās pieticīgāk nekā to vērtē citi. Viņam nekāda kontakta ikdienā ar nošauto Bezzubovu neesot bijis. Varbūt reizi, divas gadā saticis kādā futbola mačā.
“Nestādos priekšā, kāpēc [Bezzubova slepkavība] man varētu būt vēstījums,” atbild Indriksons. Viņš gan atklāj, ka, vadot LFF, viņam draudi izteikti “pāris reizes gadā”: “ Pārstādīsim jūsu rokas, kur jūsu kājas atrodas, jūsu kājas, kur rokas atrodas.” Taču Indriksons nespēj iedomāties, kāpēc lai tagad kāds viņam sūtītu šādu vēstījumu.
“Neticu, ka viņš [Bezzubovs] ir iemaisīts kaut kādās tādās slietās, par kurām varētu būt tādas sekas. Vienkārši neticu. Man nav savas versijas,” saka Indriksons.
Policijas priekšnieks Armands Ruks pēc Bezzubova nošaušanas par versijām runāja ļoti atturīgi. Neizslēdza, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavību profesionālās darbības dēļ. Bet esot ir arī citas versijas.
Latvijas futbola biznesa vide ir gana duļķaina, kas Bezzubova slepkavības iemeslus liek meklēt vairākos virzienos.
“Mēs varam tikai spekulēt. Tie atzari var būt dažādos virzienos. Divu klubu vadītājus neielaiž Latvijā. Tad ir lielāku vai mazāku stadionu pirkšana un pārdošana. Ne viss ir skaidri saprotams, kā naudas plūsma notiek un kāpēc caur vairākiem “ofšoriem” laiž to naudiņu. Tad arī spēlētāju pārejas, kas brīžiem ir neatklāta bilde,” pauž Koscinkevičs.
Bezzubova tuvākais sabiedrotais bija Vladimirs Koļesņičeko, kurš sāka futbolista gaitas pie Indriksona “Skonto” klubā un noslēdza karjeru, kļūst par kluba prezidentu. Bezzubova uzņēmuma “BR-sport agency” līdzīpašniece ir Koļesničenko civilsieva, “de facto” apstiprināja vairāki avoti.
Raidījumos jau esam stāstījuši, ka Koļesņičenko bija starpnieks savdabīgajā Skonto stadiona pārdošanā par 35 miljoniem eiro investoram no Krievijas, kurš tagad sevi uzskata par apkrāptu.
Futbolistu tirgū Latvijā, kurā darbojās Koļesničenko un Bezzubovs, pēdējos gados nav pieredzētas skandalozas vai ļoti dārgas spēlētāju pārejas. Viens strīds, kas izlauzās uz āru, pērn izcēlās Valmieras klubā. Spēlētāji sacēlās pret treneri un vadību. Bezzubova un Koļesničenko pārstāvētie futbolisti, divi no viņiem ukraiņi, pārmeta darba līgumu nepildīšanu.
Pēc federācijas iejaukšanās, klubs bija spiests samaksāt Bezzubova un Koļesņičenko spēlētājiem vairākus simtus tūkstošus eiro.
“Valmiera FC” valdes priekšsēdētājam Uldim Pūcītim “ir žēl”, ka Bezzubova nogalināšanu cita starpā saista ar Valmieras futbola kluba vārdu. Viņš noliedz, ka viņam ar Bezzubovu būtu bijis konflikts: “Mēs atzinām savas kļūdas, tās izlabojām un lieta tika izbeigta.”
Pērn Valmieras kluba vadībā parādījās advokāts no Šveices Ralfs Izenegers, ko futbola aprindās dēvē par kluba īpašnieku. Viņa klientu vidū bijis arī Ukraiņu oligarhs Dmitro Firtašs. 90.gados viņš palīdzēja no cietuma izpestīt Solncevas kriminālā grupējuma līderi Sergeju Mihailovu.
Latvijā Izenegeru uz ģenerālpilnvaras pamata pārstāv cits bijušais “Skonto” prezidents, par Indriksonam tuvu stāvošu uzskatītais Kārlis Villerušs. Indriksons gan noliedz, ka pats būtu saistīts ar futbola dzīvi Valmierā, lai gan Izenegeru pazīstot jau 30 gadu.
“Es ļoti labi pazīstu Valmieras īpašnieku. Viņš griezās pie manis, kad viņš gribēja šo komandu Latvijā iegūt. Es neticu, ka viņš varētu būt tāds cilvēks, kas ar tādām metodēm risina kaut kādas finansiālus strīdus. Neticu vienkārši. Es personīgi Valmieru izslēdzu,” saka Indriksons.
Jāatzīmē, ka Bezzubovs un Koļesničenko pārstāvēja arī futbolistus Krievijā, tāpēc nevar izslēgt, ka kaut kādi konflikti radušies tur.
Taču ar visai negaidītu slepkavības versiju šonedēļ nāca klajā iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens. Viņš uzskata, ka Bezzubova slepkavība nav saistīta ar viņa profesionālo darbu. “Es es uzskatu, ka tas ir arī kā brīdinājums par to, ka mēs Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem, kuri ilgstoši ir strādājuši Latvijā, kuriem tiek pārrautas dažādas ķēdes,” šonedēļ Latvijas Radio izteicās ministrs, slavējot dienestu darbu pēdējos gados.
Šī Ģirģena versija futbola aprindās saņēma vērtējumus, sākot ar smiekliem un beidzot ar pieņēmumu, ka ministrs varbūt ir labāk informēts nekā citi. Ģirģens šonedēļ neatrada laiku “De Facto” izskaidrot, kādēļ saskaņā ar viņa versiju par upuri kritis tieši Bezzubovs.
Jāpiemin, ka Ģirģens pats pērn nesekmīgi kandidēja uz LFF priekšsēža amatu. Viņu atbalstīja gan Indriksons, gan Koļesničenko, kuru viņš labi pazīst, jo abu bērni kopā trenējušies futbolā.
LFF prezidents Ļašenko, taujāts par Bezzubova nogalināšanas motīviem, atbildēja, ka vēlas sagaidīt no policijas oficiālu versiju. “Manuprāt, nav pareizi sevi slavēt un taisīt sev PR, kad valstī notiek tāda traģēdija,” atbildēja Ļašenko, neminot Ģirģenu vārdā, bet varēja noprast, ka šī kritika veltīta tieši ministra izteikumiem.