"Iepriekš tiesībsargājošām institūcijām bija tiesības pieprasīt saglabājamos datus (piemēram, IP adreses) tikai kriminālprocesa ietvaros. Tagad, ar šīm likuma izmaiņām, tas ir atļauts arī civilprocesa ietvaros, jo piemēram, prasību par goda un cieņas aizskaršanu ceļ civiltiesiskā, nevis krimināltiesiskā kārtībā. Tagad cilvēku iespējas aizsargāt savu godu un cieņu ir plašākas," skaidro D. Reizniece.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Maskaļonoka informē, ka policijas iespējas pieprasīt IP adresi grozījumi likumā nemaina. "Taču no krimināllikuma ir izņemta norma par goda un cieņas aizskaršanu. Tagad šis jautājums ir jākārto civiltiesiskā kārtībā, ceļot prasību tiesā. IP adreses pieprasītājs tādā gadījumā ir tiesa, nevis policija," tā Z. Maskaļonoka.
Lai cīnītos ar naidīgajiem komentāriem internetā, strādāja starpministriju darba grupa. Satiksmes ministrija (SM) kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, paredzot personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā, un arī saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.
Pašlaik cilvēkiem, kuri internetā ir aizskarti, nav pilnvērtīgu iespēju tiesiski aizstāvēt savas intereses. Pašlaik persona var iesniegt prasības pieteikumu tiesai, aizskārēja personas datus, taču, ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.
Grozījumus trešajā laisījumā 19.maijā ir atbalstījusi Saeima. Grozījumus vēl ir jāizsludina valsts prezidentam, lai tie stātos spēkā.