Arī Latvijā ir aizvadīts Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL organizētais “24 stundu ātruma kontroles maratons”, kurš sākās vakar, 21. aprīlī, sešos no rīta un beidzās šorīt, 22. aprīlī. Papildu tam, ka policija arī ikdienā kontrolē gan atļautā braukšanas ātruma, gan citu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, šādā akcijā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, lai autovadītāji ievērotu braukšanas ātrumu. Jau no rīta ziņojām, ka Latvijā kopumā bija pieķerti 427 ātrumpārkāpēji, taču, apkopojot visus ātruma kontroles maratona rezultātus, jāteic, ka statistika ir vēl neapmierinošāka. Kopumā 24 stundās fiksēts 551 ātrumpārkāpums, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā ikdienā, kad vidēji tiek fiksēti 200 ātrumpārkāpēji. Tas diemžēl norāda, ka daudzu autovadītāju attieksme pret ceļu satiksmes drošību nav uzlabojusies, un viņi ar savu rīcību apzināti apdraud gan savu, gan apkārtējo drošību.
Diemžēl arī šogad “24 stundu ātruma kontroles maratonā” neiztikām bez īpaši steidzīgiem autobraucējiem, kurus var saukt par aizvadītās diennakts antirekordistiem. Viens no lielākajiem ātrumpārkāpējiem pieķerts tieši Rīgas reģionā, kur ap pulksten 23.00 pa Jūrmalas šoseju, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, ar “BMW” markas automašīnu traucās kāds 2000. gadā dzimis jaunietis ar 190 km/h. Jaunietim piemērots naudas sods 480 eiro apmērā un paredzēts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz sešiem mēnešiem. Neilgi pēc šī gadījuma, šajā ceļa posmā tika fiksēts vēl viens ātrumpārkāpējs – kāds 1998. gadā dzimis automašīnas “Volkswagen Passat” vadītājs brauca ar 153 km/h. Par šo pārkāpumu autovadītājam arī paredzēts naudas sods un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz sešiem mēnešiem.
Tāpat aizvadītajās 24 stundās Zemgales reģionā, Jēkabpilī, bija notikusi arī pakaļdzīšanās. Kāds 1971. gadā dzimis automašīnas “Renault” vadītājs neklausīja policijas likumīgajām prasībām apturēt transportlīdzekli un uzsāka bēgšanu. Apturot transportlīdzekli, izrādījās, ka automašīnas vadītājs ir alkohola reibumā un bez vadīšanas tiesībām. Izelpā tika konstatētas 1,09 promiles alkohola. Automašīnai arīdzan nebija veikta tehniskā apskate un nebija iegādāta Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana. Par šo gadījumu uzsākts viens kriminālprocess un trīs administratīvā pārkāpuma procesi.
Bija daudzi gadījumi, kad ārpus apdzīvotas vietas autovadītāji krietni pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu – piemēram, Rīgas reģionā uz Liepājas šosejas tika fiksēts kāds automašīnas “Range Rover” vadītājs, kurš traucās ar 147 km/h, par šo pārkāpumu autovadītājam paredzēts gan naudas sods, gan tiesību izmantošanas aizliegums. Arī Kurzemes reģionā tika manīts kāds “Audi” markas automašīnas vadītājs, kurš jau ar iepriekš atņemtām tiesībām par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, brauca ar 140 km/h. Tāpat ar līdzīgu ātrumu Rīgas reģionā uz Vidzemes šosejas tika fiksēts kāds “BMW” markas automašīnas vadītājs, kurš atļauto 90 km/h vietā brauca ar 137 km/h.
Ar ātruma pārkāpšanu izcēlās ne vien autovadītāji, bet arī motocikla vadītāji, piemēram, Zemgales reģionā kāds motocikla vadītājs, kuram jau ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, traucās pa ceļu ar 149 km/h, pie atļautajiem 90km/h.
Papildu pārkāpumiem, ko fiksējuši likumsargi, arī ar fotoradariem šajās 24 stundās ir fiksēts ļoti liels pārkāpumu skaits – ar stacionārajiem fotoradariem pieķerti 1124 pārkāpēji, savukārt ar pārvietojamiem – 179.
Lai gan “24 stundu ātruma kontroles maratons ir noslēdzies”, vēl līdz pat nedēļas beigām, 25. aprīlim, Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL organizētā akcija “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa”, kuras laikā visā valsts teritorijā Valsts policija īpaši pievērš uzmanību atļautā braukšanas ātruma kontrolei, lai atturētu transportlīdzekļu vadītājus no pārgalvīgas un pārlieku ātras braukšanas.
Valsts policija atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums, kā arī citi ceļu satiksmes noteikumi jāievēro ne tikai šādu akciju laikā, bet arī ikdienā, jo ikviena ceļu satiksmes dalībnieka rīcība ir būtiska drošai ceļu satiksmei kopumā.