Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Domes krusts pār prezidentu absolvēto Pumpuru vidusskolu

Pumpuru vidusskola, kurā mācījušies divi Valsts prezidenti - brīvību atguvušās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis un pašreizējais prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vēl pirms pusgada – pērn 1. septembrī piedalījās skolas svinīgajā mācību gada uzsākšanas sarīkojumā -, nonākusi uz savas pastāvēšanas beigu sliekšņa. Pat neskatoties uz to, ka Jūrmalas dome pašreizējo procesu, kas izraisījis skolas bērnu vecāku un arī pedagogu satraukumu par skolas nākotni, juridiski dēvē savādāk – par divu pilsētas skolu reorganizāciju.

Jau rīt, 22. februārī, Jūrmalas valstspilsētas domes sēdes darba kārtībā kā pēdējais izskatāmais jautājums iekļauts domes lēmuma projekts “Par Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas izveidošanu, reorganizējot Jūrmalas Jaundubultu pamatskolu un

Jūrmalas Pumpuru vidusskolu”. No malas raugoties (tostarp izlasot lēmumprojekta tekstu) uz šo plānu, nekādas aizdomas par iespējamām problēmām nerodas. Taču lieta patiesībā nav tik vienkārša un, pēc skolēnu vecāku (tostarp bažas pauž Pumpuru vidusskolas Skolas padome, kurā ir 9 vecāki, 4 pedagogi un 4 skolēni) publiski paustā satraukuma nojaušams, ka Jūrmalas izglītības jomā draud ja ne krīze, tad nopietnas problēmas gan. Ne velti Skolas Padome sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākuši parakstu vākšanu ar tiešu aicinājumu: “Izglāb Pumpuru vidusskolu – paraksties pret skolas likvidāciju”.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji – Jūrmalas Pumpuru vidusskolas Skolas padome, “Vēlamies mainīt Jūrmalas deputātu nostāju attiecībā uz Jūrmalas Pumpuru vidusskolas un Jaundubultu pamatskolas reorganizācijas izvēlēto modeli, kas paredz abu skolu likvidāciju un jaunas izglītības iestādes – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas – izveidošanu, jau ar 2024. gada 1. septembri.”

Pumpuru skolas padomes priekšsēdētājs Kārlis Ābele sarunā ar Dienu pauda, ka Pumpuru vidusskolas absolventu vidū ir ne tikai divi Latvijas prezidenti, bet virkne vēl Latvijā zināmu, talantīgu cilvēku, līdz ar to skolas vēsturiskais stāsts ir daudz plašāks, tostarp skola ir cieši saistīta ar grupas Menuets  dzimšanu, hokejistu Rubīnu, bsketbolistu Žagaru, arhitektu Kronbergu,  leģendāro aktieri Eduardu Pāvulu, Eviju Martinsoni u.c.

Viņš arī norādīja – tas, kas domes lēmumprojektā ir definēts kā divu skolu reorganizācija patiesībā nozīmē šo abu skolu likvidāciju, proti, abas minētās skolas juridiski un faktiski tiek likvidētas, un tiks dibināta jauna skola. “Te runa ir par juridisko formātu – juridiski paredzēta abu skolu – gan Pumpuru vidusskolas, gan Jaundubultu pamatskolas – likvidācija, un tiek dibināta jauna skola ar mazliet savādāku nosaukumu, kurā tad tiek piedāvāta iespēja strādāt visiem abu skolu pedagogiem. Tas, kas mūs primāri uztrauc, ir  risks, ka visa šī procesa dēļ aizies 15% pedagogi un nebūs, kas māca mūsu bērnus. Mēs nesaprotam, kāpēc ir nepieciešams kaut ko likvidēt un kaut ko dibināt no jauna. Pirmkārt tāpēc, ka tā ir birokrātija, kas maksā naudu (jaunas veidlapas, zīmogi un tamlīdzīgi). Tāpat mēs uzskatām, ka skola [Pumpuru vidusskola] ir ar bagātu tradīciju vēsturi no 1934. gada, un šis nav pietiekams iemesls skolu ar tādu vēsturi vienkārši likvidēt, un kaut ko radīt no jauna, jo pamatojums šādam reorganizācijas modelim īsti netiek skaidrots,” uzsvēra K. Ābele, piebilstot, ka ir gan dzirdēts skaidrojums, ka šāds modelis ļaujot domei izsludināt konkursu uz direktora amatu, lai izvēlētos labāko direktoru jaunajai skolai. “Taču tā kā mēs zinām, ka esošā [Pumpuru vidusskolas] direktore jau ir nolēmusi atkāpties no amata un uzrakstījusi atlūgumu, šī problēma, domāju, “teorētiski būtu atrisināta” un vienalga vajag rīkot direktora konkursu, jo šī direktora nav,” pauda K. Ābele.

Pumpuru vidusskolas direktore Ausma Bruņeniece sarunā ar Dienu apliecināja, ka tiešām ir uzrakstījusi atlūgumu un viņas pēdējā darba diena amatā būs šā gada 2. aprīlis.

K. Ābele uzsvēra, ka vecākiem nav saprotams domes izvēlētais reorganizācijas modelis, jo “mūsuprāt, loģiskais modelis būtu pievienot mazāko skolu [Jaundubultu pamatskolu], kurai turklāt ir sliktāks sekmju vērtējums, zemāks reitings, lielākai un stiprākai skolai, kura tad nākotnē turpinātu darbību jau zem Pumpuru vidusskolas nosaukuma.”

Kā norādīts arī atbalsta parakstu vākšanas iniciatīvas skaidrojumā Manabalss.lv, “Jau sākot ar 2023./2024. mācību gadu, kā arī 2024. gada janvārī, Jūrmalas Pumpuru vidusskolas vadības pārstāvjiem un direktorei bija vairākas sarunas ar Jūrmalas domes pārstāvjiem par skolu tīkla sakārtošanu, kā izskatāmo variantu minot Jūrmalas Jaundubultu pamatskolas pievienošanu Jūrmalas Pumpuru vidusskolai. Šādai iniciatīvai Jūrmalas Pumpuru vidusskolas Skolas Padome un vadība neiebilst. Taču liels bija pārsteigums, kad 06.02.2024. Jūrmalas Pumpuru vidusskola saņēma oficiālu lēmumprojektu no Jūrmalas Domes (izskatīšanai un apstiprināšanai Domes sēdē jau 22.02.2024), kurā tika minēts par Jūrmalas Jaundubultu pamatskolas un Jūrmalas Pumpuru vidusskolas reorganizāciju, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu. Pēc būtības tā ir divu skolu likvidēšana un vienas juridiski jaunas skolas izveidošana.”

K. Ābele arī norāda – Jūrmalā gandrīz visas pārējās izglītības iestādes ir “pustukšas” un Pumpuru vidusskola ir vienīgā skola, kas būtībā ir pārpildīta. “Jautājums – kāpēc tad netiek izvēlētas kombinācijas, kur ir šī Jaundubultu pamatskola tiek kombinēta ar citām skolām, kas nav piepildītas, un kāpēc tiek ņemta tieši Pumpuru vidusskola, kas ir jau pilna un kurā jau pat pietrūkst vietu. Mums arī šī nianse nav saprotama. Dome šo pamato ar ērtumu, tuvumu, ka starp skolām ir tikai viens kilometrs. Mūsuprāt, šis nav pietiekami pamatots arguments priekš Pumpuru vidusskolas. Mēs arī zinām, ka izglītības reformas plāns diezgan stingri nosaka to, ka nevienai no pusēm nedrīkst tikt pasliktināta situācija. Diemžēl mēs baidāmies, ka šāds risinājums var pasliktināt Pumpuru vidusskolas  izglītības kvalitāti,” uzskata K. Ābele.

Pumpuru vidusskolas direktore A. Bruņeniece Dienai norādīja: “Tas, kas ir mana lielākā sāpe – mums jau kopš aptuveni pagājušā gada novembra notika sarunas ar domes Izglītības pārvaldi (gan kopā ar skolas padomi, gan savādākā sastāvā) esam runājuši par šo jautājumu. Tā lielākā baža ir tajā, ka Pumpuru vidusskolā mācās daudz bērnu, un jau šobrīd 1. un 2. klase mācās Jaundubultu skolas telpās. Protams, ka ir jārisina telpu jautājums, tāpēc arī sākotnēji bija sarunas par to, ka Jaundubultu pamatskola tiek pievienota mums, tādējādi atrisinot telpu jautājumu [Pumpuru vidusskolai]. Otra nianse – Jaundubultu skolā ir mazs skolēnu skaits – aptuveni 250 bērni, līdz ar to te būtisks faktors ir saistīts arī ar jauno [skolu] finansējuma modeli. Taču sākotnējās sarunās par tādām lietām [skolu likvidāciju un jaunas izveidošanu] vispār nebija runas.” Taču janvārī A.  Bruņeniece kopā ar  Jaundubultu pamatskolas direktori izsauktas uz domi, kur tika paziņots, ka no ministrijas saņemts ierosinājums pievienot Jaundubultu skolu vai nu Pumpuru vai Majoru skolai. Būtībā ticis izlemts par Jaundubultu un Pumpuru skolas apvienošanu, pēc kā abu skolu pārstāvji tikušies kopīgās sapulcēs, lai apspriestu apvienošanas procesu. “Un tad pēkšņi parādījās ziņa, ka tiek reorganizētas abas skolas un tiks veidota Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola. Būtībā pievieno to valstspilsētu un to Pumpuru atstāj teju tāpēc, ka skolu prezidents absolvējis un skola atrodas Pumpuros. Jo vienubrīd skolas nosaukuma ideja vispār bija Centra vidusskola, kas vispār būtu absurds,” pauda Pumpuru skolas direktore. Pēc sazināšanās ar domes struktūrām noskaidrots, ka tiešām tiek gatavots domes lēmuma projekts, kuru bija plānots arī izvērtēt skolas padomē. “Otrdienā mums bija plānota skolas padomes sapulce, bet pēkšņi pulksten četros man atsūta lēmuma projektu, kurā skaidri un gaiši ir rakstīts – par Pumpuru vidusskolas un Jaundubultu pamatskolas reorganizāciju, izveidojot jaunu skolu. Es teiktu – šis lēmumprojekts jau bija gatavs par 98%, tas mums bija pilnīgs šoks par to, ka vispār pēkšņi tiek pilnībā viss mainīts, jo vēl novembrī bija trīs dažādi potenciālie [risinājuma] modeļi,” atminas A. Bruņeniece. Pēc viņas stāstītā, lēmumi saistībā ar skolu reorganizāciju nav vienīgais iemesls direktores – rūpīgi pārdomātajam – lēmumam pamest amatu. Bijuši arī virkne citu, īsti nesaprotamu Jūrmalas domes lēmumu saistībā ar izglītības procesu pilsētā, kas nav bijuši ne īsti saprotami, ne arī pienācīgi komunicēti un skaidroti sistēmā strādājošajiem. Tas pamazām veidojis kritisko masu ar faktoriem, kas licis šajā brīdī pieņemt izšķirošo lēmumu. “Es esmu šajā skolā nostrādājusi 33 gadus, no tiem 4,5 gadus direktores amatā. Pirms tam biju [direktores] vietniece Atmodas laikos, tad es strādāju par fizikas skolotāju, arī astronomiju mācīju. Man nav kauns par savu darbu, bet es nevēlos uzņemties atbildību par man nepieņemamu lēmumu izpildi, jo būs lēmums un direktors būs atbildīgs par tā izpildi. Tā arī ir mana motivācija, kāpēc es pārdomāju šo visu [un pieņēmu lēmumu pamest amatu]. Nav nekāds noslēpums, esmu pensijas vecumā,” pauž A. Bruņeniece, gan liekot noprast, ka ne jau šis faktors bijis izšķirošs atlūguma iesniegšanai. Vienlaikus viņa uzsver, ka personiski aicinātu pārējos pedagogus nepamest skolu, vēl jo vairāk tāpēc, ka skolēni pozitīvi novērtē viņu darbu.

Būtiski arī piebilst – lai domes lēmums stātos spēkā, to jāsaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijai. Kas nozīmē – ja arī rītdienas sēdē Jūrmalas dome pieņems minēto lēmumu, pastāv teorētiska iespēja, ka tā spēkā stāšanos nesaskaņos ministrija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas