Pēc SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss (LSA) un a/s Liepājas autobusu parks (LAP) sūdzību izskatīšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nolēmis par pamatotiem atzīt daļu no paustajiem iebildumiem pret konkursa nolikuma nosacījumiem un uzdot pašvaldībai veikt korekcijas nolikumā. Taču, vienlaikus IUB iesniegumu izskatīšanas komisija konstatējusi, ka saskaņā ar Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo informāciju piedāvājumu iesniegšanas termiņš konkursā ir beidzies 2022. gada 6. decembrī un nav pagarināts. Līdz ar to IUB lēmumā konstatētās nolikuma nepilnības nav iespējams novērst uzsāktās iepirkuma procedūras ietvaros un konkurss ir jāpārtrauc. Jāpiebilst, ka konkursā piedalījās arī Valmieras novada pašvaldībai 100% piederošais uzņēmums SIA VTU Valmiera, tieši kuram labvēlīgus nosacījumus konkursa nolikumā bija saskatījuši LSA un LAP.
Pārmet nevienlīdzīgu attieksmi
Valmieras novada pašvaldība 2022. gada 4. novembrī izsludināja ievērojamu 10 gadu iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Valmieras pilsētā. Jāpiebilst, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 2022. gada 6. decembris, taču jau decembra beigās kļuva skaidrs, ka iepirkums un attiecīgi uzvarētāja noskaidrošana iekavēsies, jo divi konkursa dalībnieki LSA un LAP iesniedza sūdzības IUB par nevienlīdzīgiem konkursa nosacījumiem visiem potenciālajiem dalībniekiem. Kā jau minēts, lai gan IUB ne visus privāto komersantu pārmetumus atzina par pamatotiem, tomēr arī ar atzītajiem pārmetumiem pietika, lai rezultātā Valmieras pašvaldībai ne tikai nāktos mainīt atsevišķus nosacījumus, bet nāksies pārstrādāt nolikumu un konkursu izsludināt no jauna. Jāpiebilst gan, ka pašvaldība IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma publiskošanas dienas, t.i., skaitot no 2023. gada 3. janvāra.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2. pantu PIL mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras ir reglamentētas tā, lai pēc iespējas nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu. Nepamatotu priekšrocību noteikšana ir pretrunā ar publiskā iepirkuma mērķi. Tomēr – pēc privāto komersantu uzskata – šis Valmieras novada pašvaldības konkursa nolikums, ierobežojot konkurenci, rada priekšrocības vienam, jau šobrīd izvēlētam iepirkuma dalībniekam.
“Iepazīstoties ar konkursa nolikuma prasībām, vērtēšanas kritērijiem, uzdodot vairākus precizējošus jautājumus pasūtītājam, ir secināms, ka nolikumā izvirzītās prasības nav pamatotas, ierobežo konkurenci, radot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem konkursa pretendentiem,” Dienai norādīja LSA pārstāvji.
Pēc LSA uzskata, viena no būtiskākajām un brīvas konkurences ierobežojošām prasībām ir, ka pretendentam, kurš iegūs līguma slēgšanas tiesības, būs jāiegādājas konkursa nolikumā norādītie hibrīdautobusi no pasūtītāja par atlikušo finansējuma daļas bilances vērtību. Uzņēmums VTU Valmiera, kas pašlaik nodrošina pakalpojumu, ir Valmieras novada pašvaldības piederoša kapitālsabiedrība. Tai nav nepieciešamas papildus investīcijas, jo bāzes vieta ir Valmieras pilsētā, un hibrīdautobusi ir tās īpašumā atšķirībā no citiem pretendentiem. Uz jautājumu: “Kāpēc ir jāiegādājas šie hibrīdautobusi nevis uz nomas līguma pamata, iznomājot tos pārvadātājam, kurš ieguvis līguma slēgšanas tiesības, no pasūtīja sniegtās atbildes izriet, ka hibrīdautobusu nodošana nomā potenciāli varētu paplašināt ieinteresēto pretendentu loku, iespējams, šādā veidā pasūtītājs vēlas nosegt nenodrošināto investīcijas summas daļu,” uzskata LSA.
Vēl viens neskaidrs un konkurenci ierobežojošs vērtēšanas kritērijs, par kuru tiks piešķirti 4 punkti, ir evakuācijas transportlīdzeklis, kam jābūt pretendenta īpašumā piedāvājuma iesniegšanas dienā, lai nodrošinātu autobusa evakuāciju no jebkuras Valmieras pilsētas maršrutu tīkla vietas pilsētā ne ilgāk kā 30 minūšu laikā. “LSA ieskatā šāda prasība nav samērīga, jo nav paredzams, cik bieži un vai vispār būs šāda nepieciešamība izmantot evakuācijas transporta līdzekli, un tā tikai sadārdzina finanšu piedāvājumu, jo var izmantot ārpakalpojumu, kas būs krietni lētāk un izdevīgāk, tādējādi paplašinot pretendentu loku, kuri spētu izpildīt šo nosacījumu. Pasūtītājs ir noteicis nesamērīgi īsu sagatavošanās laiku pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai, proti, noteicis trīs mēnešu sagatavošanās laiku kopš līguma parakstīšanas dienas, kā arī norādījis vērtēšanas kritērijus par autobusu vidējo vecumu uz 2023. gada 31. martu.
Proti, maksimālo punktu skaitu – 10 – var iegūt, ja visu autobusu vidējais vecums ir no 0–12 mēnešiem, tajā pašā laikā Krievijas karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi metāla pieejamību, izraisot ievērojamu transportlīdzekļu detaļu ražošanas trūkumu, kas savukārt ietekmē ražošanas ātrumu un piegādes procesu, šī brīža situācijā termiņš ir līdz pat vienam gadam un ilgāk, turklāt arī pirms kara jaunu autobusu partijas ražošanas un piegādes cikls parasti aizņēma kā minimums, 5-6 mēnešus. Tas nozīmē, ka maksimālo punktu skaitu nevar saņemt neviens no pretendentiem, kuri šobrīd nenodrošina pakalpojumu Valmieras pilsētā, un iepriekš minēto iemeslu dēļ nevarēs uzsākt sniegt pakalpojumu pasūtītāja norādītajā laikā, argumentē LSA, vienlaikus norādot, ka citos līdzīgos iepirkumos šobrīd sagatavošanās laiks ir četras reizes garāks – ne mazāk par 13 mēnešiem kopš līguma parakstīšanas brīža.
“Taču neraugoties uz augstāk minētiem faktoriem, pasūtītājs atbildējis, ka neplāno pagarināt sagatavošanās posmu – trīs mēneši, jo 2023. gada 31. martā beidzas esošā pārvadātāja līguma termiņš. Lai gan pasūtītājam bija zināms esošās līguma termiņš, un visi citi termiņi, konkurss tika izsludināts pēdējā brīdī, nosakot tādas prasības, tostarp, sagatavošanās laiku pakalpojuma uzsākšanai, ko var izpildīt tikai šī brīža pakalpojuma sniedzējs, radot priekšrocības esošajam pārvadātājam. Tas viss vedina domāt, ka pasūtītājs, izvirzot šādus kritērijus un prasības, nepamatoti ierobežo konkurenci, kā arī apzināti sašaurina pretendentu loku, kuri varētu iesniegt piedāvājumu,” pauž LSA pārstāvji.
Arī nesaprotami specifiskas prasības
Līdzīgas paralēles var vilkt ar autobusu tehnisko apkalpošanu, remontiem, diagnostiku, mazgāšanu un salonu tīrīšanu. Visas darbības var veikt, izmantojot ārpakalpojuma servisu, kuram ir visi Valsts Vides dienesta noteiktie kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumi, tostarp pieprasītā “C” kategorija. Tādēļ nav saprotams, kāpēc pretendentam jau uz piedāvājuma iesniegšanas brīža būtu jāiesniedz šis apliecinājums, ja pasūtītājs nepieprasa iesniegt īpašumā vai nomā esošu bāzes vietu.
Pretendentam no a/s Sadales tīkls ir jāiesniedz apliecinājums, ka norādītajā teritorijā ir iespējams nodrošināt elektrības pieslēgumu kā minimums 125 A (aptuveni 90 kW), papildus jau esošajām patēriņa jaudām, taču nolikumā nekur nav norādīts, kāds ir minimālais nepieciešamais elektrības pieslēgums, kas jānodrošina izraudzītajā bāzes vietā, vai ar kāda tipa baterijām elektroautobusi ir aprīkojami. Elektroautobusiem tiek izmantotas dažādas jaudas baterijas, jo no tām ir atkarīga, kāds elektrības pieslēgums ir nepieciešams bāzes vietā. Nesniedzot detalizētāku informāciju, LSA ieskatā šī prasība ir vispārīga, jo nav iespējams gūt pārliecību par to, vai elektrības jauda ir pietiekama elektroautobusa uzlādēšanai.
Prasība papildu elektrības pieslēgumam visiem pretendentiem, nevērtējot bāzes vietas esošo elektrības pieslēgumu apjomu, rada nepamatotas izmaksas visiem pretendentiem, kuriem bāzes vietās elektrības pieslēguma jauda ir pietiekoša, lai nodrošinātu netraucētu elektroautobusu uzlādi. Nepieciešams atkal ieguldīt papildu resursus, lai tikai formāli nodrošinātu pasūtītāja vēlmes, nepamatoti sadārdzinot finanšu piedāvājumu. Vienlaikus ierobežojot ne tikai brīvas konkurences principu, bet arī pasūtītāja līdzekļi netiek izlietoti efektīvi.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LSA lūdza IUB aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu konkursā, neveicot nolikuma grozījumus atbilstoši šajā iesniegumā norādītajiem iebildumiem.
Līdzīgs viedoklis ir arī LAP valdes priekšsēdētājam Leonīdam Krongornam: “Ne tikai mums, bet arī jebkuram citam nozarē strādājošam uzņēmumam, iepazīstoties ar konkrēto iepirkumu, vajadzētu rasties pamatotiem jautājumiem, ka tajā norādītās prasības ir ļoti specifiskas un ka tas kopumā ir veidots par labu konkrētam uzņēmumam. Spriežot pēc informācijas, kas ir pieejama IUB mājas lapā, tā arī ir noticis – pārvadātāji ir iesnieguši sūdzības par šī iepirkuma nolikumu. Ir vairāki iemesli, kas liek domāt, ka Valmieras novada pašvaldības iepirkums ir ”pielāgots” konkrētam pretendentam. Iepirkums ir izsludināts salīdzinoši īsi pirms pakalpojuma uzsākšanas ar nesamērīgi īsu piedāvājuma iesniegšanas termiņu. Šodienas apstākļos, kad lielākai daļai preču piegādes termiņi ir ilgāki, nekā tie bija, piemēram, 2019. gadā, situācijā, kad pretendentam nav pieejams pietiekošs iepirkuma prasībām atbilstošu autobusu skaits, jaunus autobusus un specializētu autobusu evakuācijas transporta līdzekli iegādāties līdz pārvadājumu uzsākšanai nav iespējams. Turklāt, pasūtītājs ir izvirzījis pietiekoši specifiskās prasības (piemēram, konkrēta autobusa virsbūves krāsa, durvju veids un izvietojums) autobusiem, ar kuriem ir jāsniedz pakalpojums, un pēc publiski pieejamas informācijas viena pretendenta īpašumā šobrīd jau ir šādi autobusi ar atbilstošu krāsu un citām tehniskām prasībām,” pauž L. Krongorns, piebilstot, ka iepirkumā ir ietverta virkne prasību, kuras pēc būtības sadārdzina citu pretendentu piedāvājumus. Viena no tādām ir pienākums atpirkt no SIA VTU Valmiera hibrīda autobusus, kas jau vien ir pamatots iemesls, lai pastiprināti pievērstu uzmanību konkrētā iepirkuma noteikumiem.
Tajā pat laikā pašvaldība ir noteikusi vairākas prasības, kuras īsti nav pasūtītāja kompetencē, piemēram: evakuācijas transportlīdzekļa esamība pretendenta īpašumā tehniskās palīdzības tūlītējai sniegšanai. Lai nodrošinātu operatīvu tehnisku palīdzību uz ceļa, ir iespējami vairāki citi ekonomiski izdevīgāki risinājumi, kas nesadārdzinātu piedāvājumu tā, kā šāda transportlīdzekļa iegāde. Līdz ar ko šāda vērtēšanas kritērija iekļaušana ir acīmredzami nepamatota un diskriminējoša attiecībā pret tiem pretendentiem, kuriem šāda transporta līdzekļa īpašumā nav. Tāpat praktiski nerealizējama ir prasība saņemt uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi “C” kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu gadījumā, ja pretendents plāno bāzes vietā t.sk. mazgāt un uzkopt autobusus. Un vēl - Valmieras novada pašvaldībai, nezinot, kādu tehnisko risinājumu pretendenti izmantos elektroautobusu uzlādei, tā jau šobrīd ir noteikusi nepieciešamo papildus elektrības pieslēguma jaudu bāzes vietai, prasot iesniegt a/s Sadales tīkls apliecinājumu jau uz piedāvājuma iesniegšanas dienu papildus jaudu esamībai.
Visi iepriekš minētie faktori, LAP vadītāja ieskatā, ierobežo tirgus konkurenci un sašaurina pretendentu loku, radot pamatotas aizdomas par priekšrocības piešķiršanu pašreizējam pakalpojuma sniedzējam. Kā zināms, nepamatotu priekšrocību noteikšana ir pretrunā ar publiskā iepirkuma vispārējo mērķi.
“Valmieras novada pašvaldība, šādi rīkojoties – izsludinot šo iepirkumu – nav ievērojusi publiskā iepirkuma pamatprincipus un nav radījusi labvēlīgus nosacījumus piegādātāju brīvai konkurencei, kā arī nav izrādījusi vienlīdzīgu attieksmi pret tirgus spēlētājiem, tādējādi nesasniedzot publiskā iepirkuma regulējuma galveno mērķi – pašvaldības līdzekļu efektīvu izlietojumu. Jau pirms vairākiem mēnešiem amatpersonas aicināja novērst nepilnības publiskajos iepirkumos un izvairīties no tādas iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas, kas nosaka nepamatotas priekšrocības konkrētiem komersantiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas pieder iepirkumu dokumentācijas autoriem,” uzsvēra L. Krongorns.
Valmieras pašvaldība un tās uzņēmums pārmetumus noraida
VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem, būtībā noraidīja privāto komersantu paustos pārmetumus. Atbildes vēstulē Dienai viņš uzskaitīja uzņēmuma līdzšinējo plašo un pozitīvo pieredzi sabiedrisko pasažieru pārvadājumu jomā, atgādinot, ka uzņēmums “jau vairāk kā 10 gadus piedalās gan Valmieras pilsētas, gan Valmieras novada pašvaldības organizētajos iepirkumos, gan blakus esošo novadu pasūtītāju organizētajos iepirkumos (piemēram, Cēsis, Smiltene, Valka), kā arī uzņēmums regulāri piedalās gan valsts, gan privātā sektora iepirkumos par neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu, nodrošinot transporta pakalpojumu sniegšanu sporta skolām, izglītības iestādēm, kultūras kolektīviem, uzņēmumu biznesa braucieniem. Ikviens no pasūtītāju veidotajiem iepirkumiem ir ar unikālu specifikāciju un prasībām attiecībā uz pakalpojumu izpildes nosacījumiem, izpildes kvalitāti, ilgumu un citiem kritērijiem. Sabiedrībai ir vairāk kā 70 gadus ilga pieredze pasažieru pārvadājumu jomā, no kuriem, pēdējos 15 gadus pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšana pamatā ir dažādu cenu aptauju un iepirkumu rezultātā noslēgtie pakalpojumu līgumi. Tai skaitā VTU Valmiera pēdējos desmit gadus valstij sniedz regulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem vietējās un starppilsētu nozīmes reģionālajos maršrutos, kā arī Valmieras pilsētā atbilstoši publisku iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem.”
Viņš arī turpina, ka, ņemot vērā ilggadīgo veiksmīgo pieredzi pasažieru pārvadājumu jomā, pozitīvos rezultātus pārvadājumu pakalpojumu iepirkumos, VTU Valmiera esot atzīstams par spēcīgu nozares dalībnieku un publisko iepirkumu neskaidros jautājumus, tai skaitā par iepirkumu specifikāciju, ir risinājusi iepirkumu ietvaros vai nu sarakstēs ar iepirkumu pasūtītāju, vai IUB Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, kura kompetencē ir iepirkuma procedūras dokumentos noteikto prasību izvērtēšana.
“Tādēļ, VTU Valmiera valdei nav izprotams, kāpēc laikraksta Diena žurnālists uzdod jautājumus par trešās personas rīkotā iepirkuma noteikumiem sabiedrībai, nevis iepirkuma organizētājam, tai skaitā balstoties uz konkurējošu pārvadātāju nepamatoti izteiktām bažām. Sabiedrība, līdzvērtīgi, kā citi pārvadātāji Latvijā un ne tikai, ir uzskatāma par vienu no konkursa pretendentiem, nevis ir konkursa organizētājs un pasūtītājs,” raksta A. Vītols.
Šeit būtiski arī norādīt, ka A. Vītols kā realitātei neatbilstošu uzsvēra Dienas uzdoto jautājumu, kas balstīts uz pārējo pretendentu paustajiem viedokļiem: “Vai, jūsuprāt, iepirkums ir uzskatāms par godīgu, ja citam pretendentam ir jāatpērk no VTU Valmiera par ES fondu līdzekļiem, respektīvi, nodokļu maksātāju naudu iegādātie hibrīdautobusi vai tomēr ir iespējams cits variants?” Uz to A. Vītols norāda, ka uzņēmuma pārstāvji ir vēlreiz iepazinušies ar konkursa nolikumu un konstatējuši, ka Dienas jautājumā minētās prasības “nav ietvertas konkursa nolikumā, tādēļ, aicinām iepazīties ar konkursa nolikumā noteiktām prasībām pirms paļauties uz citu, konkurējošu pārvadātāju provokatīvu apgalvojumu iesniegšanas laikraksta redakcijai. Nolikums neparedz, ka citam pretendentam ir jāatpērk no VTU Valmiera par ES fondu līdzekļiem iegādātie hibrīdautobusi. Nolikuma 3. pielikumā ietvertās Tehniskās specifikācijas 5.5. un 5.6. punktā noteikts, ka saskaņā ar noslēgto līgumu starp SIA VTU Valmiera un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CEFLA), ja Valmieras pilsētā mainās sabiedriskā transporta pārvadātājs, tad VTU Valmiera visus Projekta ietvaros iegādātos hibrīdautobusus nodod Pasūtītājam par atlikušo grāmatvedības bilances vērtību. Pārvadātājam ir pienākums noslēgt līgumu ar Pasūtītāju par Tehniskās specifikācijas 5.3. punktā norādīto hibrīdautobusu iegādi par līguma cenu, kas vienāda ar hibrīdautobusu nodošanas brīdī esošo VTU Valmiera atlikušo pašu finansējuma daļas bilances vērtību.”
Taču – izlasot A. Vītola skaidrojumu, Diena to izprot tādējādi, ka starp VTU Valmiera un CEFLA noslēgtais līgums - nedaudz garākā shēmā - taču tieši to arī paredz, ko Dienai pauda privātie komersanti – ka gadījumā, ja pasažieru pārvadājumu tiesības Valmierā iegūst cits pārvadātājs, tam ir jāiegādājas šos autobusus par uz to brīdi atlikušo pašu finansējuma daļas bilances vērtību. Protams, cits jautājums ir par summu, kas jau ir attiecīgi aprēķināma pakalpojuma pārņemšanas brīdī.
Būtībā arī pats konkursa izsludinātājs – Valmieras novada pašvaldība – savās atbildēs Dienai noraidīja privāto komersantu pārmetumus, kopumā paužot uzskatu, ka konkurss atbilst gan labās prakses principiem, gan normatīviem un nediskriminē nevienu tā dalībnieku.
“Iepirkumu specifikācijas prasības nosaka iepirkumu komisija atbilstoši pasūtītāja vajadzībām konkrēta pakalpojuma nodrošināšanai. Visas prasības noteiktas, balstoties uz ilggadīgu pieredzi dažādu pakalpojumu iepirkšanas jomās. Iepirkuma dokumentācijā paredzētā hibrīdautobusu nodošanas kārtība noteikta, ņemot vērā iepriekš pašvaldības uzņemtās saistības ES fondu finansējuma apguves ietvaros,” norādīja Valmieras novada pašvaldības Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājs Sandis Svarinskis.
Savukārt, atbildot uz Dienas jautājumu, kas, pašvaldības ieskatā, ir galvenie attaisnojumi, kādēļ publiskos iepirkumos un tirgus ekonomikā tajās jomās, kur pakalpojumus pilnībā spēj nodrošināt privātais sektors, pašvaldībai ir pamatoti izsludināt konkursu un vienlaikus pašai tajā piedalīties caur sev piederošu uzņēmumu, S. Svarinskis pauž: “Pašvaldība nepiedalās tās izsludinātā iepirkumā. Pasūtītāja iepirkumu komisijas kompetencē ir iepirkuma procedūras organizēšana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pasūtītājs kā 100% kapitāla daļu turētājs VTU Valmiera atbilstoši Komerclikuma un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējumam pilda tikai dalībniekam noteiktos pienākumus. VTU Valmiera izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, ir valde.”
Šis pašvaldības pārstāvja arguments gan, Dienas ieskatā, ļoti vāji iztur kritiku, jo pats S. Svarinskis atzīst, ka VTU Valmiera 100% kapitāla daļas pieder Valmieras novada pašvaldībai, un kura pozitīvos darbības rezultātos (peļņā) Valmieras novada pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai kā gādīgam un rūpīgam uzņēmuma īpašniekam. Turklāt jāatgādina, ka arī konkurences tiesību eksperti ir daudzkārt kritizējuši pašvaldību praksi dibināt vai uzturēt dažādas institūcijas vai kapitālsabiedrības, kuras faktiski dublē privātā sektora spēlētāju funkcijas, tostarp jomās, kurās privātais sektors ir spējīgs un gatavs nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu.