“Strādājam pastiprinātā režīmā. Naudas sodos iekasēti 32 400 latu. Tāpat pa visu Latviju ūdeņos konstatēti 4 300 atstātu zvejas rīku, kā, piemēram, nēģu murdi, zivju murdi, žebērkļi, maza izmēra tīkli, naktsāķi. Ceturtdaļa no rīkiem ir tīkli. Maluzvejnieku dabai nodarītie zaudējumi ir ap 20 tūkstošiem latu,” tā N. Liskins. Pašreizējie dati ir līdzīgi pērnajiem. “Mūsu lielā problēma ir lētie ķīniešu tīkli, kas maksā 3 – 6 latus. Ja tos neizņem ārā, tiek traumētas zivis. Divos gadījumos - Mēmeles upē un Babītes ezerā - par atstātiem tīkliem lietas materiāli nodoti prokuratūrai,” norāda Vides dienesta pārstāvis. 60 procenti no visiem zvejas un makšķerēšanas pārkāpumiem notiek Rīgas reģionā, Jūrmalā, Ogrē, Jelgavā un Tukumā. Visvairāk maluzvejniecības gadījumu atklāj Babītes ezerā. Piemēram, tur atrasto tīklu kopgarums šogad ir pieci kilometri. Tāpēc ezerā beidzot ir atļauts makšķerēt visu gadu. “Vietās, kur makšķerē likumīgi, maluzvejniekiem ir grūti uzdarboties,” norāda N. Liskins. Kopumā vērtējot inspektoru darbu, N. Liskins norāda, ka 30 inspektori Latvijai ir par maz un derētu vismaz divtik. Vidējā inspektora alga ir 300 latu pirms nodokļu nomaksas.
Visvairāk maluzvejnieku - Babītes ezerā
Salīdzinājumā ar pērno gadu, finansējums cīņai ar maluzvejniecību iekšējos ūdeņos samazināts par 40 procentiem un pašlaik visā Latvijā malu zvejniekus ķer tikai 30 inspektori, portālu Diena.lv informēja Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Nikolajs Liskins. Šogad konstatēti 609 zvejas un makšķērēšanas pārkāpumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.