Saskaņu stūrēs Urbanovičs

Tieši Ušakova runa bija vispaškritiskākā, norādot gan uz pašu kļūdām, gan spiedienu no ārpuses, par ko runāja arī citi kongresa delegāti (jeb, Ušakova vārdiem runājot, oponenti bijuši "gudrāki, ļaunāki un nelietīgāki"). Viņš atzina, ka partija pirms gada pulcējusies kongresā ar domu uzvarēt, bet nav uzvarējusi un piedzīvojusi sāpīgus zaudējumus. Viņš arī norādīja, ka partija attīstījusies ļoti ekspansīvi, bet šajā procesā pieļautas kļūdas, par kurām partija spiesta maksāt. "Partija ir kļuvusi ievainojama," izteicās bijušais Rīgas mērs, piebilstot, ka krīze Rīgas domē ietekmējusi partiju kopumā un "no visām pusēm sāka sist". Viņš arī pieminēja, ka šogad partijai aprit 25 gadi un pirms pieciem gadiem bijis liels pasākums, taču šogad iztikšot bez tortes. Ušakovs arī pieļāva, ka daži biedri partiju varētu pamest. 

Vai ārkārtas vēlēšanas? 

Gan Ušakova runā, gan vēlāk Annas Vladovas teiktajā debatēs izskanēja pieļāvums, ka – ja, veidojot pilsētas budžetu 2020. gadam, neizdosies aizstāvēt Saskaņas prioritātes, "ārkārtas vēlēšanas ir godīgākais risinājums rīdziniekiem." Attiecības ar līdz šim vienmēr par uzticību slavētajiem partneriem – partiju Gods kalpot Rīgai (GKR), kuras pārstāvis Oļegs Burovs tagad ir galvaspilsētas mērs, – Ušakovs raksturoja kā "daudzdimensiju", paskaidrojot vien to, ka ar bijušo vicemēru Andri Ameriku Eiropas Parlamentā viņam esot cieša sadarbība. Neviens GKR pārstāvis kongresā neuzstājās ar apsveikuma runu, toties likās zīmīgi, ka Ušakovs par atbalstu pateicās Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) kādreizējam līderim Alfrēdam Rubikam, bet šīs partijas pašreizējais vadītājs Vladimirs Frolovs, uzstājoties krievu valodā, atcerējās laikus, kad abas partijas bija apvienojušās Saskaņas centrā, un partiju sadalīšanās esot bijusi apbēdinoša, taču LSP esot gatava jaunām sarunām un sadarbībai, kas neaprobežotos ar kopīga saraksta veidošanu vēlēšanās. 

Par tuvināšanos tā dēvēto krievu tiesību aizstāvju pozīcijai liecināja arī fakts, ka liela daļa kongresa delegātu runāja vai nu krievu valodā, vai kombinēja krievu un latviešu valodu. Šajā ziņā izcēlās Vjačeslavs Dombrovskis, kurš vairākkārt teikumu iesāka vienā, bet noslēdza citā valodā. Konsekventi krieviski uzstājās vairāki pašvaldību deputāti, piemēram, Jūrmalas pārstāve Elizabete Krivcova un Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs. Toties, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs runāja tikai latviski.