Vienotības līdere Rīgas domes vēlēšanās būs Sarmīte Ēlerte

Baiba Broka ir labaaka! Bez tam Vienotiiba shkjelj latvieshu sabiedriibu ar savu kandideeshanu!

Ēlerte sev 1000 latu algu spējusi nokārtot pat kā ministra ārštata padomniece PIETIEK 26.11.2012. Komentāri (23) Izrādās, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Sarmīti Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – vidēji 1000 latu mēnesī. Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādā veidā Ēlertei izdevies nokārtot sev šādu ievērojamu atalgojumu par neapgrūtinošajiem ārštata padomnieka pienākumiem, taču viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus. Interesanti, ka, kā izrādās, Ēlerte šo deklarāciju nemaz nav vēlējusies iesniegt, un tajā pat īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pietiek pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta. Pēdējā Ēlertes deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, gan rāda, ka viņai nav bijis nepieciešamības pieprasīt 1000 latu algu par ārštata padomnieka funkciju pildīšanu: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu.

Ēlerte sev 1000 latu algu spējusi nokārtot pat kā ministra ārštata padomniece PIETIEK 26.11.2012. Komentāri (23) Izrādās, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Sarmīti Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – vidēji 1000 latu mēnesī. Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādā veidā Ēlertei izdevies nokārtot sev šādu ievērojamu atalgojumu par neapgrūtinošajiem ārštata padomnieka pienākumiem, taču viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus. Interesanti, ka, kā izrādās, Ēlerte šo deklarāciju nemaz nav vēlējusies iesniegt, un tajā pat īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pietiek pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta. Pēdējā Ēlertes deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, gan rāda, ka viņai nav bijis nepieciešamības pieprasīt 1000 latu algu par ārštata padomnieka funkciju pildīšanu: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu.

SākumsKas mēs esamKontaktinformācijaJūsu ieteikumi un jautājumiJa vēlaties mūs atbalstītReklāmaReģistrētiesIenākt Ēlerte sev 1000 latu algu spējusi nokārtot pat kā ministra ārštata padomniece PIETIEK 26.11.2012. Komentāri (23) Izrādās, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Sarmīti Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – vidēji 1000 latu mēnesī. Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādā veidā Ēlertei izdevies nokārtot sev šādu ievērojamu atalgojumu par neapgrūtinošajiem ārštata padomnieka pienākumiem, taču viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus. Interesanti, ka, kā izrādās, Ēlerte šo deklarāciju nemaz nav vēlējusies iesniegt, un tajā pat īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pietiek pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta. Pēdējā Ēlertes deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, gan rāda, ka viņai nav bijis nepieciešamības pieprasīt 1000 latu algu par ārštata padomnieka funkciju pildīšanu: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu. Novērtē šo rakstu: 34 3 Iesaki rakstu:

Ēlerte sev 1000 latu algu spējusi nokārtot pat kā ministra ārštata padomniece PIETIEK 26.11.2012. Komentāri (23) Izrādās, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Sarmīti Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – vidēji 1000 latu mēnesī. Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādā veidā Ēlertei izdevies nokārtot sev šādu ievērojamu atalgojumu par neapgrūtinošajiem ārštata padomnieka pienākumiem, taču viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus. Interesanti, ka, kā izrādās, Ēlerte šo deklarāciju nemaz nav vēlējusies iesniegt, un tajā pat īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pietiek pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta. Pēdējā Ēlertes deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, gan rāda, ka viņai nav bijis nepieciešamības pieprasīt 1000 latu algu par ārštata padomnieka funkciju pildīšanu: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu. Novērtē šo rakstu: 34 3 Iesaki rakstu:

Es cienu cilvekus tachu tos kurus cienit, es neizvelos pec ta kada vinjiem tautiba, adas krasa, vai kur vinji dzivo vai ko dara, kas ir vinju tetis vai mamma. Karaostas krievs vai parkrievojies latvietis , kas Liepaja augu dienu, gadu no gada kause teraudu ir godigs un kartigs darba daritajs, ir izskolojis savus bernus, iemacijis tiem cienit gan savu senchu kulturu un vertibas gan vertibas un kulturu kas tiek godata vinju dzives vieta, neskatoties vai ta ir Katara vai Mozambika Liepajas karaosta vai alberta iela Riga. Sads cilveks ir daudz cienijamaks un godajamaks neka elerte un vinjai lidzigie. Shodien eiropa un pareja pasaule tikai atpalikushiem interese kada tev tautiba un no kurienes tu nac, parejiem interese, kada tev izglitiba, ko tu proti, cik valodas runa un cik savam bosam naudu nopelnisi, nav svarigi - senes lasot, vai banka stradajot. Visa saja sakara piesaukt manu cienju vai necienju ir tik pat glevi ka dalit veletajus latvieshos un krievos.