Latvijas politiskā sistēma joprojām ir jāspēcina un jāstabilizē. Un šis mērķis ir sasniedzams, veidojot stipru un lielu partiju, kas iestājas par Rietumu vērtībām, augsti tur demokrātijas karogu un kurā apvienojas īsti savas valsts patrioti, valstiski domājoši cilvēki, savā uzrunā pauda Āboltiņa.
Āboltiņa arī norādīja, ka šīs vasaras notikumi ir parādījuši nepārprotamu tendenci - sabiedrība vēlas līdzdarboties un lemt, ik dienas, nevis reizi četros gados. "Kaut arī ārkārtas vēlēšanas arī nav bijis nekāds risinājums, un par to liecina šībrīža situācija - mēs esam to pašu problēmu priekšā, kā pirms gada, mēs nedrīkstam par zemu novērtēt arī ieguvumus, ko tautas nobalsošana un 10.Saeimas atlaišana ir devusi Latvijai un Vienotībai," klātesošos uzrunāja Āboltiņa.
Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem Āboltiņa minēja lielāku ticību pārmaiņu iespējamībai. Tas ir arī būtisks precedents, kas nozīmē - turpmāk neviens Saeimas sasaukums nevar iegrimt pašapmierinātā tiesiskā nihilismā. Gan partijām kopumā, gan katram Saeimā ievēlētajam deputātam nāksies saprast, ka saņemtais mandāts nenozīmē četrus gadus ērtas bezdarbības, un jebkurā brīdī ir jābūt gatavam atbildēt par to, ko tu personiski esi darījis kopējā labuma vārdā, uzsvēra partijas vadītāja.
Otrkārt, sabiedrība ir kļuvusi politiski jūtīgāka un gudrāka, norādīja Āboltiņa. To vairs nav iespējams tik viegli samulsināt un apmānīt ar dārgu priekšvēlēšanu kampaņu. Tas dod cerības uz labāku parlamenta sastāvu katrās nākamajās vēlēšanās. Un tas nozīmē rūpīgāku darbu partiju iekšienē - rūpīgu darbu arī starpvēlēšanu posmā.
Treškārt, mēs redzam, ka šķirtne starp tautu un politiķiem ir kļuvusi daudz vieglāk pārvarama, norādīja Āboltiņa, uzsverot, ka Latvijas situācijā tas ir īpaši svarīgi, jo tikai tā mēs varam mazināt neuzticēšanos varai, kas nav tikai politiķu komforta jautājums - tieši neuzticēšanās varai bija galvenais iemesls gan ēnu ekonomikas pieaugumam, gan jaunam emigrācijas vilnim ekonomiskās krīzes apstākļos. Sašķeltība un atrautība diemžēl ir bijusi piemērota vide politiskām manipulācijām, kā rezultātā ir radītas dažādas valodas un informācijas telpas.
"Spēja dzīvot saticībā ir vērtība, kas ļoti jākopj. Mēs nevaram atļauties nesaskaņas, jo valstis, kurās sabiedrība tiek konfrontēta, piedzīvo lejupslīdi. Latvija vēl tikai atgūstas no globālās ekonomiskās krīzes, tādēļ mums ir jāpieliek lielas pūles, lai kopīgiem spēkiem un pēc iespējas ātrāk no šīs krīzes izkļūtu. Kopā sargāsim to, kas mums ir, un neļausim provocētājiem sašūpot mūsu ģimeņu drošību un valsts nākotni," kongresā aicināja Āboltiņa.
"Es vēlētos redzēt Vienotību kā jauna tipa organizāciju, kas iederētos jaunajā politiskajā situācijā Latvijā. Vēl vairāk - es vēlētos, lai Vienotība kļūtu par to spēku, kas turpinātu mainīt situāciju un būtu pārmaiņu virzītāja. Lai mēs to spētu īstenot un turpināt arī nākotnē, mums jau tagad ir jāsāk par to domāt un jāveido partija, pielāgojot to kā instrumentu, kas vislabāk spētu pildīt šos uzdevumus," uzsvēra Vienotības priekšsēdētāja.
"Atvērtība ir bijusi pamatā Vienotības idejai. Un arī šobrīd, domājot par partijas attīstību nākamā gada un trīs gadu periodā, mums ir jāsaglabā saikne ar pilsonisko sabiedrību, jāturpina meklēt jaunu ideju, jaunu iespēju nesēji, jauni partijas biedri. Tieši šis ir vispiemērotākais brīdis, lai mēs izmantotu sasniegto un sāktu darbu jaunā līmenī," norādīja Āboltiņa.
Jau ziņots, ka sestdien Tukumā norisinās partijas Vienotība kongress, kas veltīts Latvijas nākotnes un attīstības tēmām. Tajā Vienotības līderi un partijas biedri spriedīs par sabiedrības politiskās līdzdalības veicināšanas, ārpolitikas, nacionālās, ekonomiskās un sociālās drošības jautājumiem. Tāpat partijas biedri kongresā ievēlēs partijas vadītāju, domes priekšsēdētāju un vietnieku, kā arī partijas valdi, Ētikas un Revīzijas komisijas locekļus.