Aivars Ozoliņš: Klintone izstājas, vēsture turpinās

Pirmo reizi ASV vēsturē par prezidenta amata kandidatūru sacentās sieviete un melnādainais, pirmo reizi par Baltā nama saimnieka godu un atbildību cīnīsies afroamerikānis. Septiņpadsmit mēnešus ilgajā kampaņā, ko Klintone sāka kā neapstrīdama demokrātu favorīte, pavērsiens sākās līdz ar priekšvēlēšanām — janvārī Aiovā pārliecinoši uzvarēja Obama, bet Klintone palika tikai trešā starp demokrātu kandidātiem. Zaudējums arī pēc nedēļas Ņūhempšīrā droši vien būtu bijis viņai liktenīgs. Taču viņa uzvarēja un turpināja cīnīties. "Superotrdienā" februāra sākumā Obama uzvarēja 13, Klintone 8 no 22 štatiem, kuros notika priekšvēlēšanas, un abu cīņa vēl vairāk saasinājās, taču pēc tam Klintone vienmēr palika iedzinējas lomā. Viņas kampaņa varēja beigties jau marta sākumā — pirms priekšvēlēšanām svarīgajos Ohaio un Teksasā viņa bija zaudējusi Obamam 11 štatos pēc kārtas, un zaudējums arī šajos vairs nebūtu bijis labojams. Taču viņa uzvarēja. (Uzvarēdams šajos, kā arī vēl divos štatos, Republikāņu partijas nomināciju ieguva senators Džons Makeins, un turpmāk galvenā cīņa noritēja starp abiem demokrātu kandidātiem.) Lai paliktu sacīkstē, Klintonei aprīļa beigās bija jāuzvar Pensilvānijā, turklāt ar divciparu skaitļa pārsvaru, un viņa to izdarīja, pārspēdama Obamu par apmēram desmit procentiem. Taču tad jau bija skaidrs, ka viņai diezin vai izdosies iegūt nominēšanai nepieciešamās 2025 delegātu balsis. Aritmētika kļuva nepielūdzama 6.maijā pēc priekšvēlēšanām Ziemeļkarolīnā, kuras Klintone zaudēja; kaut gan viņa uzvarēja Indiānā, tam vairs nebija nozīmes. Arī tā dēvētie demokrātu superdelegāti — gandrīz 800 partijas dūžu — arvien vairāk sliecās atdot balsis par Obamu. Spītēdama aicinājumiem pārtraukt kampaņu un ļaut partijai saliedēties pret republikāņu kandidātu, Klintone to turpināja līdz pat pagājušās nedēļas otrdienai, kad Dienviddakotā un Montānā Obama nodrošināja sev nominācijai nepieciešamo delegātu balsu skaitu. Taču arī tad viņa gan paslavēja Obamu, taču nesteidzās paziņot par savu izstāšanos no sacīkstes par nomināciju, kuru pati vairs nevarēja ietekmēt. Tikai sestdien viņa paziņoja, ka izbeidz kampaņu, un aicināja savus atbalstītājus vienoties Obamas atbalstam un darīt visu, lai nodrošinātu viņa uzvaru prezidenta vēlēšanās novembrī. Iespējams, ka Klintone vēlas, lai Obama piedāvā viņai viceprezidenta kandidatūru. Iespējams, ka Klintonei, kurai patīk darbs Senātā, šāds piedāvājums vajadzīgs tikai kā cieņas apliecinājums. Iespējams, ka viceprezidentes amats viņai šķiet esam labs tramplīns uz Balto namu nākotnē. (Otrdien pirms viņas runas Klintoni pieteica kā "nākamo Savienoto Valstu prezidenti".) Līdz šim 14 no viceprezidentiem vēlāk kļuva par ASV prezidentiem. Visticamāk, ka Obama viņai šo posteni nepiedāvās, ja jutīs, ka viņa piedāvājumu varētu pieņemt. Kļūdama par viņa līdzkandidāti, Klintone gan nodrošinātu Obamam savu atbalstītāju Demokrātu partijā 18 miljonus balsu, taču kompromitētu viņa pieteiktās pretenzijas uz "jaunu politiku" — viņai līdzi nāktu astoņi gadi Baltajā namā kā pirmajai lēdijai un arī vīrs Bils ar savām ambīcijām, biznesa saitēm un politisko bagāžu. (Kāds no politiskajiem komentētājiem CNN jokoja, ka Obamam tad būtu jāpieņem darbā ēdienu garšotājs.) Starp iespējamajiem viceprezidenta kandidātiem tiek minēti arī bijušais ASV senators Džons Edvardss, Ņūmeksikas štata gubernators Bils Ričardsons, bijušais ASV armijas ģenerālis Veslijs Klārks. Taču viceprezidenta kandidāta izvēle nebūs svarīgākais Obamas uzdevums, dodoties viens pret vienu priekšvēlēšanu cīņā ar Makeinu. Viņam būs jāatmet maz pamatotie pārmetumi Makeinam, ka viņa prezidentūra būšot vēl četri gadi Džordža Buša politikas, un jāsāk skaidrot savus priekšvēlēšanu saukļus. Piemēram, kā amerikāņu karaspēka strauja izvešana no Irākas vai sarunas ar diktatoriem uzlabos ASV drošību, kā tirdzniecības ierobežojumi uzlabos trūcīgo amerikāņu stāvokli un paglābs valsts ekonomiku no lejupslīdes. Abi ASV prezidenta kandidāti ir iespaidīgas personības un efektīvi politiķi, un pašlaik paredzēt, kurš rudenī uzvarēs, ir ļoti nepateicīgs darbs. Taču, lai arī kurš no abiem kļūtu par nākamo ASV prezidentu, priekšvēlēšanu kampaņa līdz šim bijusi aizraujošākā jaunāko laiku vēsturē. Klintone panāca, ka sieviete prezidenta kandidāte vairs nav nekas neparasts. Neviens vairs nopietni nevaicās, vai sieviete var sacensties par nomināciju ASV prezidenta kandidatūrai vai kļūt par bruņoto spēku virspavēlnieci. Savukārt Obama ir pirmais melnādainais amerikānis, kam ir reālas iespējas kļūt par ASV prezidentu. Tik radikālai dzimumu un rasu barjeru nojaukšanai apzīmējums "vēsturisks" nav ne banāls, ne pārspīlēts.