Aiza starp zinātni un biznesu

paldies, vairâk sâdu rakstu un darbu!

"Pirmie grib eksperimentēt, izmēģināt dažādas pieejas, radīt prototipu, kas, iespējams, nākotnē var pārtapt kādā produktā, turpretim otrie vēlas jau šo gatavo produktu, kuru laist tirgū, un sākt tūdaļ pelnīt." Šim citātam piekrītu par visiem 100%. Tā tiešām ir. Un, ne jau valsts likumdošana vainīga (tie šajā citātā vārētu būt "trešie" ar tikai sev saprotamu domāšanas loģiku), bet gan cilvēku/ profesijas pārstāvju atšķirīgā domāšana, dzīves uztvere un mērķi.

Lai īzrakto ''aizu'' nevarētu likvidēt, apķērīgie alķīmiķi lobē savējos Saeimā? Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) direktors Ivars Kalviņš asi kritizē Saeimas pieņemtās izmaiņas Zinātniskās darbības likumā par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesībām. "Vienmēr esmu teicis, ka valstij nerūp sava intelektuālā īpašuma liktenis un aizsardzība, bet sadzirdēja tikai - "aizsardzība". Un pieņēma likuma izmaiņas, kas zinātniskajām institūcijām vispār nedod tiesības pārdot savu intelektuālo īpašumu. Taču, ja to nevarat pārdot, neviens nevar nopirkt. Un ienākumu nav," situāciju raksturo LOSI vadītājs, norādot, ka "tagad esam vienīgie Eiropā, kam ir šāds likums, kāds bija sociālismā". "Līdz ar to Latvija tagad ir nobremzēta absolūti. Tagad izgudrojumam nav jēgas. Tas ir kā izmest savu darbu miskastē," skarbs situācijas vērtējumā ir LOSI direktors. (BNS/LA,29.01.2011)

Visu cieņu Latvijas zinātniekiem un viņu paveiktajiem, diemžēl, skarbā realitāte/dziļā aiza palielinās? '' Ivars Kalviņš: Latvijas valstij zinātnieki nav vajadzīgi '' (NRA.22.02.2010).

Latvijas – alķīmiķu paradīze? ‘’Aizas/bedres’’ racēji turpina darboties – T.Tverijons:’’Būtu ļoti interesanti caurskatīt lielāko parādnieku sociālo bildi, bet bankas, tāpat kā dakteri, par saviem klientiem nedrīkst stāstīt’’(LA,02.07.2010) - Banķieri – ‘’alķīmiķi’’ nedrīkst, a’bet dakteru priekšnieki-‘’alķīmiķi’’ nevēlas: ‘’ Ļoti būtiska lieta veselības organizācijā ir veselības statistika. Viens no iepriekšējiem ministriem Ivars Eglītis panāca, lai medicīnas statistikas būtu pēc iespējas mazāk. Pret statistiku cīnījās arī Ārstniecības departamenta direktors Reinis Joksts. Kad viņu iecēla Ārstniecības departamenta direktora amatā, Joksts mani bieži izsauca pie sevis uz pārrunām, lai noskaidrotu, kādus datus mēs dodam uz ārpasauli. Es sadarbojos ar Pasaules veselības organizāciju (PVO) un Eiropas Komisijas (EK) statistikas institūtu. Atceros, ka reiz Joksta kungs man uzdeva visai dīvainu jautājumu: kāpēc mēs tos datus dodam, var taču arī nedot! Es viņam saku: bet Joksta kungs, tad Latvija izkritīs no aprites, jo par mūsu valsti nebūs nekādu datu. Tiesa, Joksts statistiku neiznīcināja vienpersoniski, bet ar viņu sākās statistikas problēmas. Laiku pa laikam izskanēja izbrīns, kāpēc tā ir jāvāc un kādam jādod? Bet mēs jau vācām tikai to, ko vajadzēja valdībai un starptautiskajām institūcijām, lai tās varētu savstarpēji salīdzināt Eiropas Savienības dalībvalstis.’’ (Lietas jāizlemj kolektīvi. Saruna ar ārsti, medicīnas zinātņu doktori JAUTRĪTI KARAŠKĒVICU. 20.01.2011.)

Šīs pārdomas ir par pašu rokām&galvām radīto aizu – dižbedri starp zinātni un biznesu. Ak, ‘’latvieši-indiāņi’’ (A.Hermanis), joprojām cenšas darīt pretējas lietas un ir lielā pārliecībā par abām darbībām – bedres rakšanu un veiksmīgu biznesu? Prātiņ, nāc mājās!

Good job, Leo!

paskaties terminu 'Innovation Valley of Death' - ir daudz policy raxtu par to. mazās/attīstības valstis nevar tikai skatīties uz 'technology frontier' - tas ir par dārgu. Ar to nodarbojas lielās-bagātās. Mazajās valstīs jāattīsta tās tehnoloģijas/inovācijas, kurām ir identificēti lietotāji. (Venables,AJ,2009)

Un vai šīs pārdomas izslēdz Latvijas iedzīvotāju spēju radīt pasaules mērogā pieprasītu produkciju? Cik zinu, mūsējie ražo kuģu durvis, sacīkšu motorus, augstas izšķirtspējas mikrofonus. Ne pārāk populāri, bet pieprasīti.

Kas ir galvās? ‘’Alķīmija - protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.Viens no alķīmiķu mērķiem bija atklāt filozofu akmeni, ar kura palīdzību būtu iespējams pārvērst citus materiālus zeltā’’. (Alķīmija. Vikipēdijas raksts ) p.s. 4.maija republikas ekonomiskā ‘’brīnuma’’ radītāji joprojām aktīvi - ''Trešā lekcija. Strauji augoša Latvija. Otrdien, 2011. gada 1. februārī. Lekcijas gaitā argumentētas pārdomas par to, kā radīt ilgtspējīgi augošu Latviju, kas spētu apsteigt Eiropu vienas paaudzes laikā''. (Satori.lv) - VIENAS PAAUDZES LAIKĀ? – Kas vēl atceras plakātus Rīgā pirms 40 gadiem :’’Partija svinīgi apsola – šī paaudze dzīvos....’’, tas piekritīs: ALĶĪMIĶI mūžam dzīvi?

''Tāpēc galvenā problēma šai sadarbībai ir šī diemžēl visai izteiktā aiza starp pētniekiem un uzņēmējiem.'' - Viss ir galvās? D.Beitnere, kultūras socioloģe:’’(..) Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.’’ (Paldies globalizācijai. Kabinets, 2010.g.30. oktobris)