Aizdevēji mēneša beigās varētu apstiprināt jaunāko vienošanos ar Latviju

Viens ierasts paarpratums ir teikt, ka bagaataas valstis (Vaacijas Merkele) dod naudu Griekjijai. Vaacija tikai galvo ("bürgen"), ka Griekjija aiznjemto naudu atdos. Un pateicoties shaadam galvojumam aizotaa nauda ir drosha un taadeelj procentu likmes mazaakas.

Eiro zona soļo pretī defoltiem - tieši ar šāds noskaņojums valda starptautiskajā biznesa presē, komentējot pēdējos notikumus finanšu grūtībās nokļuvušo eiro zonas valstu glābšanā. "Ir kāds stāsts par vīru, kas notiesāts uz nāvi," raksta "Finacial Times" (FT). " Karalis piedāvā viņam iespēju saglabāt galvu uz pleciem, ja viņam gada laikā izdosies iemācīt runāt viņa zirgu. Notiesātais piekrīt. Kad viņam jautāja, kāpēc viņš piekrita, vīrs atbildēja: gada laikā daudz kas var notikt. Var nomirt karalis, var nomirt viņš pats un galu galā – zirgs var iemācīties runāt." Tieši šāda ir eiro zonas attieksme pret finanšu krīzi, kas aptvērusi Grieķiju, Īriju un Portugāli, un apdraud eiro zonas stabilitāti, raksta FT. Politiķi ir nolēmuši pastiept laiku, cerot, ka grūtībās nokļuvušās valstis atjaunos kreditoru uzticību tām. Līdz šim cerības nav attaisnojušās – aizņemšanās procentu likmes tikai aug. Turklāt atliekot patiesības atzīšanu par Grieķijas parādiem, tas tikai apgrūtinās parādu restrukturizāciju un padarīs to sāpīgāku. Šobrīd Grieķijas parāds ir pietuvojies 160% no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā šo parādu slogu un Grieķijas vēsturi, cik lielas ir izredzes, ka šī valsts varētu finansēt savu parādu atklātā tirgū? FT atbild – ļoti, ļoti mazas. Praksē tas nozīmētu, ka pat pie ļoti ļoti mērenām aizdevuma likmēm (6% gadā, nevis 16% kā šobrīd tiek piedāvāts) Grieķijai būtu jādemonstrē iekšzemes kopprodukta izaugsme 6% apmērā un tās pilsoņiem būtu ilgstošu laiku jāsamierinās ar to, ka viņi nodokļos samaksā krietni vairāk nekā saņem atpakaļ no valdības tēriņiem. Ja ņem vērā reālās likmes par kurām Grieķijai piedāvā aizņemties tirgū, skaitļi izskatās vēl daudz sliktāk. Tātad reāli Grieķija nebūs spējīga pārfinansēt savus parādus pati un vēl ilgu laiku būs pilnībā atkarīga no oficiālā Eiropas Savienības stabilitātes fonda finansējuma. Tas savukārt radīs milzu politiskās problēmas šī fonda donorvalstīm. Ja Eiropas stabilitātes mehānisms izšķirsies samazināt Grieķijas parādu par 50% (kas ļautu atgriezties privāto aizdevēju tirgū), tad iznīcinātu pats savas bankas (vairāk kā puse Grieķijas parādzīmju atrodas vācu banku īpašumā). Savukārt, ja to nedara – tad Eiropas stabilitātes mehānismam būs jāfinansē Grieķija mūžīgi un ar dāsniem noteikumiem. Tas ir iespējams no finanšu viedokļa, taču ārkārtīgi sarežģīti politiski – pirmkārt, tas faktiski nozīmē, ka Grieķija kā valsts uz nenoteiktu laiku zaudēs savu suverenitāti un abpusējais rūgtums – gan aizdevēju, gan aizņēmēju – būs ārkārtīgi liels. Jāšaubās, ka šādu vienošanos vispār izdotos panākt. Ja tomēr izdotos – tad Vācijas kanclerei Angelai Merkelei būtu jāpārliecina savi vēlētāji, ka ir lietderīgi par viņu naudu ļoti, ļoti ilgi finansēt grieķu dzīves līmeni. Turklāt, visticamākais, ka nāktos finansēt ne tikai grieķus, bet arī portugāļus un īrus. Tādēļ, lai cik nepopulāra šī ideja būtu, vienīgā saprātīgā alternatīva Grieķijai un eiro zonai ir parādu restrukturizēšana (vienkārši izsakoties – daļa parāda jānoraksta, bet pārējai daļai jāpagarina atmaksas termiņš un, iespējams, jāpārskata procentu likmi – Delfi). Iespējams, tas notiks nākamgad. Risks slēpjas tajā, ka Grieķija var paraut sev līdzi arī citas eiro zonas valstis. Taču gads laika ir pietiekami, lai izdomātu kā atbalstīt apdraudētās bankas un valstis. "Financial Times" drūmajiem secinājumiem piekrīt arī citu izdevumu analītiķi. "Grieķijas parāda restrukturizācija ir neizbēgama," raksta CNBC. Tam sekošot arī Portugāles un Īrijas parādu restrukturizācija, apdraudētas ir arī Spānija, Beļģija un Itālija. Viens no iespējamiem šīs krīzes rezultātiem varētu būt fiskālās Eiropas radīšana – tad valstis zaudētu fiskālo (nodokļu politikas) neatkarību. Oficiālās personas ES un Eiropas centrālajā bankā (ECB) gan noliedz šādu iespēju.

Domrovska kungam jāglābj savas bankas un savs bizness, tāpēc tautiņai tiks atņemts viss, lai tikai pašiem biezi būtu.

Ņemot vērā to, ka nākamgad ir ne tikai jāgriež tālāk neesošus matus uz LR kumpja, bet arī jāsāk atmaksāt valsts parādu, šī jau varētu būt pat ļaunākā vienošanās (ar Ļ, nevis ar J).