"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.
Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.
Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.
"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.
Tāpat Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka Purgaile atbilst visiem koalīcijas izvirzītajiem kritērijiem. Purgaile atbilst jautājumiem, kas ir būtiski ZZS un kas attiecas uz krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā.
Rokpelnis uzsvēra, ka iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Kazāka viedoklis krājaizdevu sabiedrību jautājumos atšķīries no Purgailes redzējuma.
"Vienkāršiem vārdiem sakot, Latvijas Bankas uzstādījums bija, ka krājaizdevu sabiedrības sistēma Latvijā ir pieņemama, lai gan mēs skaidri redzam, ka Lietuvā ir lielāka kapitāla iesaiste šajā sistēmā," klāstīja Rokpelnis. Viņaprāt, tas Latvijā ir milzīgs trūkums, jo nodrošinātu konkurenci un lielāku kreditēšanu reģionos.
Koalīcijas partneri pirmdien vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikās ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.
Tāpat ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) frakciju deputāti iesnieguši iesniedza oficiālu pieteikumu Saeimas prezidijam, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirza līdzšinējā centrālās bankas vadītāja Kazāka kandidatūru.
Paziņojumā medijiem NA un AS norādīja, ka aicina arī visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt Kazāka kandidatūru.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izteicies, ka šonedēļ sagaida skaidrību Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, atgādinot, ka konkrētajai personai vēl būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, kas prasīs laiku.
Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.
Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.