Premjere Evika Siliņa (JV) ar preses sekretāres starpniecību norādīja, ka jāvēršas pie aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie"). "Valsts augstākās amatpersonas ir paudušas vienotu atbalstu Izraēlai. Par Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra rīcību lemj aizsardzības ministrs,” komentāros skopa bija Siliņa.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejā "Dienai" pa tiešo uz šo jautājumu neatbildēja, aicinot pieslēgties 9. oktobrī notiekošajai prezidenta un premjeres preses konferencei, norādot, ka par to tiks runāts tajā, jo arī citiem medijiem esot šāds jautājums.
Preses konferencē pēc amatpersonu tikšanas atbildot uz žurnālistu jautājumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja: "Tas, ko es varu pateikt - mūsu valstī ir skaidri formulēta pozīcija saistībā ar visiem pēdējā laika notikumiem Tuvajos Austrumos. Šī pozīcija ir pausta gan no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes, kad es to uzrunāju, gan Ministru prezidentes, gan ārlietu ministres intervijās, sarunās ar partneriem, un tā ir skaidra - mēs skaidri un kategoriski nosodām visa veida teroraktus pret Izraēlu. 7. oktobra Hamās terorakts bija necilvēcīgs, brutāls, un Izraēlai ir pilnīgi visas tiesības uz pašaizsardzību, ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības. Neapšaubāmi. Mēs arī redzam, kāda situācija attīstās šobrīd Gazā un mēs esam pauduši, ka politisks noregulējums ilgtermiņā ir vienīgais ceļš kā risināt šo ļoti, ļoti komplekso situāciju,” preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu sacīja prezidents.
"Es domāju - ņemot vērā, ka valstī ir ļoti skaidri formulēta pozīcija, visām valsts amatpersonām, sevišķi izpildvarā, ir būtiski pie tās pieturēties, ļoti, ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādos pasākumos piedalīties. Mēs arī ar Ministru prezidenti par šo runājām - mums ir daudzos sensitīvos jautājumos arī ļoti skaidra valdības pieeja un disciplīna, kas nosaka, kā ministriem reaģēt uz dažādiem ielūgumiem, kā augstām ministriju amatpersonām reaģēt. Un es domāju, ka valdībai arī ne tikai citos jautājumos, bet arī šajā jautājumā būtu jāvienojas par vienotu pieeju, par to, kādus pasākumus un pat kādos līmeņos var apmeklēt. Saprotu, ka Švinkas kungs ir gan [Aizsardzības ministrijas] parlamentārais sekretārs, gan Saeimas deputāts, ar Saeimas deputātiem ir mazliet savādāk, bet es aicinātu turpmāk pie šādas vienotas pieejas pieturēties arī šajā sensitīvajā jautājumā, kas rada ļoti asu reakciju, pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Bet konkrēto gadījumu, protams, ir jāizvērtē Švinkas kunga konkrēti attiecīgajam priekšniekam," sacīja valsts pirmā amatpersona.
Arī ārlietu ministre Baiba Braže (JV) atbildē ir vispārīga, uzsverot Švinkas personisko atbildību. "Latvija stingri nosoda terorismu visās tā izpausmēs un uzskata, ka terorisms nav attaisnojams jebkādos apstākļos. Latvija stingri nosoda Hamās un Irānas uzbrukumus Izraēlai. Hamās ir jāatgriež visi 2023. gada oktobra uzbrukumos sagūstītie ķīlnieki bez priekšnosacījumiem. Latvija turpina aizstāvēt Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un humanitārajām tiesībām, tas ir – aizsargājot civiliedzīvotājus. Nesenie notikumi kārtējo reizi apliecina, ka stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir atkarīga no Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājuma. Latvija turpina konsekventi atbalstīt divu valstu risinājumu pušu sarunu rezultātā un saskaņā ar starptautiski atzītajiem parametriem, kuru pamatā ir 1993. un 1995.g. Oslo vienošanās, kā arī 1967.g. robeža. Tas ir vienīgais veids kā panākt ilgtspējīgu mieru un drošību Tuvajos Austrumos, kas ir abu pušu interesēs. Pašlaik svarīgākais ir panākt uguns pārtraukšanu, gūstekņu atgriešanu un atbalstu palestīniešu civiliedzīvotājiem, kas ir būtiski, lai varētu nodrošināt Palestīnas pašnoteikšanos un potenciālo valsts dzīvotspēju nākotnē," ar preses sekretāres starpniecību pauž Braže.
"Latvija turpinās veidot konstruktīvu sadarbību ar abām konflikta pusēm, balstoties uz starptautisko tiesību principiem, nacionālajām interesēm un ES dialoga ietvaru gan ar Izraēlu, gan palestīniešiem. Švinkas kungs pasākumā nepārstāvēja valdību, tā bija viņa privāta un individuāla izšķiršanas kā Saeimas deputātam," norāda ministre. Viņasprāt, jautājuma kontekstā svarīgi esot ņemt vērā faktu, ka Švinka pirmdien, 7. oktobrī, piedalījās arī Izraēlas upuru godināšanas pasākumā Ebreju kopienas namā.
Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds norāda, ka dalība pasākumā bijusi Švinkas iniciatīva. "Atis Švinka piedalījās pasākumā kā Saeimas deputāts pēc personiskas iniciatīvas, lai pieminētu civiliedzīvotāju upurus. Atis Švinka piedalījās arī 7. oktobra atceres pasākumā Ebreju kopienas namā, lai godinātu Izraēlā notikušā masu slaktiņa upuru piemiņu. Mēs stingri nosodām terorismu visās tās izpausmēs. Šajā kontekstā Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Vienlaikus būtiski ir novērst humānās krīzes padziļināšanos un civiliedzīvotāju upurus. Jāturpina visi diplomātiskie centieni konflikta un vardarbības pret civilajiem iedzīvotājiem izbeigšanā," pauž Sprūds.
Jau vēstīts, ka Izraēlas vēstniece Latvijā par Švinkas rīcību pauda: "Jūs nevarat meklēt svēto līdzsvaru tur, kur tā nevar būt. Pasākumu organizēja nevis miera atbalstītāji, Hamās pretinieki vai tie, kas patiesi vēlas vislabāko palestīniešiem, bet gan antisemīti un terorisma atbalstītāji. Es dodu priekšroku visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri izvēlas izrādīt solidaritāti un atbalstīt Izraēlas tiesības aizstāvēties pret Hamās – organizāciju, kura Gazas joslas iedzīvotājus izmanto kā dzīvos vairogus. Izraēla ir cīņas pret terorismu priekšgalā un cīnās arī par Eiropu un visu pasauli, kas cenšas būt brīva no ekstrēmisma un destruktīva terorisma."