Askolds Rodins: Klupšanas akmens
Paredzēts, ka maija otrajā nedēļā Gruzijā NATO virsvadībā pro-grammas Partnerattiecības mieram ietvaros notiks militārās mācības. To sagatavošana sākās pirms gada, un piedalīties tajā bija aicināta arī Krievija. Pēc Krievijas un Gruzijas piecu dienu kara Krievijas līdzdalība mācībās objektīvi nav iespējama, taču nupat Krievija gājusi vēl tālāk. Viņnedēļ tā pieprasīja atcelt mācības vai atteikties no tām vispār, jo tās esot provokatīvas. Pretējā gadījumā draudot pārtraukt jau iekustināto Krievijas un NATO sadarbības atjaunošanu. Kontakti tika iesaldēti pēc Krievijas agresijas pret Gruziju.
Tikpat labi Krievijas reakciju varam vērtēt kā situācijai neadekvātu. Mācības nekādi nevar būt drauds Krievijas drošībai: tajās piedalīsies aptuveni 1300 karavīru no 18 pasaules valstīm, un tās norisināsies Gruzijas armijas bāzē, kas atrodas 20 kilometrus no Tbilisi. Nav paredzēta ne šaušana, ne kara tehnikas izmantošana, tās vairāk būs štāba mācības, kuru mērķis ir NATO un partnerības valstu sadarbības pieslīpēšana.
To var vērtēt dažādi, taču ap šo pašu laiku manevrus rīkos Ziemeļkaukāzā dislocētās 58.armijas daļas, kas atrodas kara bāzēs starptautiski par suverēnām valstīm neatzītajās Dienvidosetijā un Abhāzijā.
Tiesības rīkot militāras mācības, tai skaitā starptautiskas, nosaka fakts, ka Gruzija ir suverēna valsts. Krievija pahistēriski uztver to, ka karā sakautā Gruzija nav atteikusies no sava galvenā ārpolitiskā mērķa — iestāšanās NATO, bet Ziemeļatlantijas alianse joprojām ir gatava to uzņemt, kad Gruzija tam būs sagatavojusies, un maijā plānotās mācības tieši pieder pie sagatavošanās pasākumiem.
Mācībās nepiedalīsies Baltijas valstis, bet tas nav saistīts ar Krievijas nostāšanos uz pakaļkājām. Piedalīšanās vienkārši nebija plānota. Nule kā no savu karavīru līdzdalības atteikusies Kazahstāna. Motivācija oficiāli netiek izpausta, taču, visticamāk, tas darīts, solidarizējoties ar Krieviju. Mācībās piedalīsies Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova, un tas uzskatāmi parāda, ka Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS) faktiski ir formāls veidojums. Kā pikanta piedeva skatāma Serbijas piedalīšanās mācībās. Pagaidām nav skaidrības par Ukrainu, kurā karavīru organizētai valsts teritorijas atstāšanai vajadzīga parlamenta atļauja, un pašreizējais spēku samērs priekšvēlēšanu gaisotnē Augstākajā Radā liek domāt, ka atļauja netiks saņemta. Jāteic, ka to pašu nosaka arī Krievijas likumdošana: vajadzīga parlamenta augšpalātas (Federācijas padomes) piekrišana. Augustā, ievedot karaspēku Dienvidosetijā (juridiski tā bija Gruzijas teritorija), nekāds Federācijas padomes akcepts netika prasīts — pa burzmu piemirsās, un tā ir laba ilustrācija Krievijai kā "tiesiskai" valstij. Pietiekami nopietnu atkāpšanos no likumdošanas prasībām šajā valstī neviens pat lāgā nepamanīja.
Starptautiskas mācības nav trauksmes izsludināšana bataljonā, to sagatavošanai tērēts laiks un līdzekļi, un tam visam nepārvilks svītru tikai tāpēc vien, ka, lūk, Krievijai ir iebildumi. Izvirzot ultimatīva rakstura prasības, Krievija kārtējo reizi kāpj uz viena un tā paša grābekļa — tā pārspīlē savu nozīmi pasaules politiskajā dzīvē, nespēj vai nevēlas saprast, ka nav nekāda superlielvalsts, kuras griba — šajā gadījumā gan drīzāk kaprīze — noteikti jāņem vērā.
Piektdien preses konferencē, atbildot uz jautājumu par Gruzijā paredzētajām starptautiskajām militārajām mācībām, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sacīja: "Es uzskatu, ka tas ir nepareizs lēmums (..) tas draud ar visāda veida sarežģījumiem." Ja ar "sarežģījumiem" nav jāsaprot vēl viens Krievijas karaspēka iebrukums Gruzijā, tad kaut cik nopietni sarežģījumi grūti iedomājami.
Labi, Krievijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks neaizbrauks, kā bija paredzēts, uz Briselē 7.maijā plānoto NATO dalībvalstu augstāko militāro amatpersonu sanāksmi. Maija beigās neatsāks darbību NATO un Krievijas padome. Tā nav darbojusies kopš pagājušā gada augusta, un tāpēc kaut kas īpašs nav noticis — ne labs, ne slikts, vismaz par to nekas nav dzirdēts.
Taču nopietnākām lietām, piemēram, aizliegumam izmantot Krievijas teritoriju nemilitāru kravu piegādei sabiedroto militārajai misijai Afganistānā, būs arī nopietnas sekas.
Saistībā ar Baraka Obamas stāšanos ASV prezidenta amatā tika pieteikta Amerikas un Krievijas attiecību "pārlādēšana". Jūlijā paredzēta Obamas vizīte Maskavā, tiek prognozēta abu valstu attiecību reāla uzlabošanās, kaut kādu kompromisu iespējamība jautājumos, kuros līdz šim tie nav bijuši iespējami. Slimīgas patmīlības dēļ Krievija var palaist šo iespēju garām.
Amerikas iepriekšējam prezidentam Džordžam Bušam bija vajadzīgi gadi, lai kārtīgi saprastu, "kas īsti par putnu" ir Kremlis. Var sanākt, ka Obamam, lai nonāktu pie tā paša, gadi nebūs vajadzīgi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.