Galu galā viņi varēja atgriezties pie domas meklēt bāzei lētāku vietu, piemēram, Lietuvā, kā tas pavasarī jau tika izskanējis. Taču nāca notikums, kas deva impulsu sarunām — Krievijas iebrukums Gruzijā —, un diņģēšanās ap līgumu beidzās.
Vasarā, kā rādīja sabiedriskās domas aptauja, ASV pretraķešu izvietošanu Polijā atbalstīja 58% respondentu, un tā domājošo skaits acīmredzot tikai pieaugs. Minētā aptauja tāpat uzrādīja, ka 49% aptaujāto ir nobažījušies par jau tuvākajos gados iespējamu Krievijas uzbrukumu viņu valstij, un šāda viedokļa paudēju skaits tāpat diezin vai ies mazumā.
Tuvākajos gados Amerika ieguldīs Polijas bruņoto spēku modernizācijā aptuveni 40 miljardus dolāru, turklāt Polija līdz 2012.gadam saņems 96 pretgaisa aizsardzības raķetes Patriot. Par šo raķešu nodošanu Polijas rīcībā pirms līguma parafēšanas nebija dzirdēts. Iespējams, ka tas piederēja pie sarunu slepenās daļas, taču tikpat labi šis fakts var būt saistīts ar Krievijas agresiju pret Gruziju. Līgumā ir kāds Polijai nozīmīgs punkts, kas paredz, ka abas valstis kopīgi vērsīsies "pret militāra un nemilitāra rakstura draudiem no trešo valstu puses, ja šādi draudi radīsies". Tas nav pateikts tieši, bet tāpat ir skaidrs, ka Polijas tuvumā ir tikai viena valsts, kas var tai radīt "militāra un nemilitāra rakstura draudus". Protams, ka tā ir Krievija.
Šī bāze ir ASV globālās pretraķešu sistēmas sastāvdaļa, taču varēs aizsargāt pret Tuvajos un Vidējos Austrumos raidītām tāla darbības rādiusa raķetēm arī Eiropas dienviddaļas valstis. Polijā dislocēs desmit pretraķetes, kas spēj pārtvert ballistiskās raķetes, kā arī aptuveni simt vīru lielu garnizonu. Tas nozīmē, ka Polijai, tāpat kā Čehijai, kura piekritusi pretraķetes apkalpojoša radara izvietošanai savā teritorijā, turpmāk būs ne tikai visām NATO dalībvalstīm kopīgais, bet vēl arī īpašs ASV "jumts". Amerikas un Čehijas līgums vēl jāratificē Čehijas parlamentā, taču jādomā, ka arī šajā gadījumā Krievijas agresija pret Gruziju būs nospēlējusi savu jāvārdu stimulējošo lomu.
Tiklīdz nāca zināms, ka Amerika un Polija parakstījušas vienošanos par pretraķešu bāzi, Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) nāca ar kārtējo komentāru, kurā uzsvērts, ka "ASV globālās pretraķešu sistēmas elementu izvēršana Čehijā un Polijā skaidri norāda uz ASV globālās pretraķešu sistēmas pretkrievisko ievirzi". Tas atspoguļo nostāju, kuru 15.augustā kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Sočos sarīkotajā preses konferencē pauda Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Vēl Krievijas ĀM aprāda, ka "Polijā izvietojamajām tāla darbības rādiusa pārtvērējraķetēm nav un pārskatāmajā perspektīvā nav paredzami citi mērķi, kā tikai Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes". Tā ir daudzkārt dzirdēta tukša dziesmiņa. Piemēram, Irānai jau ir vidēja (līdz 2 tūkstošiem kilometru) darbības rādiusa raķetes, un tā dara, ko var, lai tiktu pie kodolieročiem. Jāpiebilst, ka Krievijas attieksme pret šiem centieniem ir divkosīga, taču vairāk ar noslieci būt saprotošai.
Kopš ASV pretraķešu izvietošanas ieceres rašanās Krievija izrādījusi tai konsekventu un palaikam histērisku pretestību. Vairākas reizes solīta "asimetriska atbilde", bet līdz šai baltai dienai Krievija nav pateikusi, kas ar to jāsaprot. Publiskajā telpā palaikam parādījušies gan ironiski, gan nopietni minējumi (aizsardzības ministra nomaiņa, atgriešanās Kubā, stratēģiskās aviācijas pārdislocēšana uz Baltkrieviju), taču neviens no tiem nav izrādījies pareizais. Varbūt beidzot pateiks, ja reiz Krievijas ĀM paziņo par savu pārliecību, ka "neizdosies paaugstināt vienu valstu drošību, mērķtiecīgi drupinot citu drošību"?
Ko Krievija reāli pasāks, lai "neizdotos" tas, kas patiesībā jau ir izdevies? Visticamāk, to pašu neko, krupi nāksies norīt. Šogad tā ir jau otrā smagā politiskā sakāve, kuru šai valstij nācies piedzīvot. Pirmā bija Kosovas neatkarības pasludināšana un šīs neatkarības pietiekami plaša (vairāk nekā 50 valstu) starptautiskā atzīšana.
Krievijas agresijai pret Gruziju būs grūti pārredzamas sekas. Viena NVS valsts uzbrukusi citai — tā līdz šim vēl nebija bijis. Jājautā, vai NVS vēl pastāv?
Liela nedemokrātiska valsts uzbrukusi mazai demokrātiskai. Izpratni izrādījušas tikai dažas valstis ar tāpat nedemokrātiskiem režīmiem. Tās ir Krievijas agresijas pirmās tiešās sekas. ASV un Polijas līgums — vienas no pirmajām blakussekām. Citas vēl nāks. Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka kodolieroči ir indulgence visatļautībai.