Aicinām pulcēties pie Brīvības pieminekļa 11.augustā plkst. 17.30, lai dotos gājienā gar Vācijas, Francijas un ASV vēstniecībām uz Krievijas Federācijas vēstniecību, noslēdzot gājienu 18.30! Dosimies gājienā un noliksim baltu rozi pie Krievijas Federācijas vēstniecības!
Sestdienas rītā Gruzijas prezidents Saakašvili izsludināja un Gruzijas parlaments apstiprināja karastāvokļa ieviešanu valstī. Krievija ir veikusi militāru uzbrukumu neatkarīgai Gruzijas valstij, kas ir nepiedodams solis un demonstrē Kremļa imperiālismu. Gruzijas centieni nosargāt savu teritoriālo vienotību, pretojoties Krievijas atbalstītajiem Dienvidosetijas separātistiem, ir novedusi pie militāras agresijas, ko realizē Krievijas «brīvprātīgie bruņotie grupējumi».
Kopš piektdienas Krievijas militārās lidmašīnas ir intensīvi bombardējušas visu Gruzijas teritoriju, sākot no Dienvidosetijas ziemeļos līdz pat Melnās jūras piekrastei valsts dienvidrietumos, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus. Gruzijas vēlēšanās pasargāt savus pilsoņus no separātistiem ir radījusi bīstamu precedentu — Krievijas militāru agresiju pret kaimiņvalsti Gruziju.
Pēdējo 48 stundu laikā Gruzija ir saņēmusi militārus triecienus, kurai līdzīgus neviena Eiropas valsts nav piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Krievijas Federācijas lidmašīnas veic militāro ofensīvu tālu ārpus Dienvidosetijas reģiona konfliktzonas robežām, izdarot triecienus pa Gruzijas ekonomikai būtiskiem infrastruktūras objektiem, tai skaitā tādām nemilitāriem objektiem kā tirdzniecības osta Poti un pilsēta Gori. Piektdienas vakarā (ap pulksten 23 pēc Latvijas laika) tika veikts kiberuzbrukums pret Gruzijas valdības, masu mediju mājas lapām un serveriem, paralizējot savstarpējo un ārvalstu komunikāciju līdzīgi kā tas notika gadu atpakaļ Igaunijā. Kā ziņo ārvalstu masu mediji, sestdien sākās abhāzu un krievu militāristu apšaude pret Gruzijas kontrolētajiem ciematiem Abhāzijas teritorijā. Gruzijā ir sākta jauna Krievijas inspirēta agresija atklājot jaunu frontes līniju un paplašinot karadarbību.
Kaut arī Gruzija ģeogrāfiski ir Eiropas sastāvdaļa, tā nekad nav iemantojusi «vecās» labklājībā dzīvojošās Eiropas vēlību. Gruzija nav bijusi interesanta eiropiešiem kaut vai kā Austrumu buferzona. Gruzija netiek uztverta kā pietiekami vērtīgs partneris politiskajā vai ekonomiskajā jomā, lai tās interešu aizstāvības dēļ bojātu attiecības ar energoresursu lielvalsti Krieviju. Krievijas vēsturiskais imperiālisms, ko baro naftas un gāzes dolāri, plaukst un zeļ.
Gruziju vienmēr ir atbalstījušas «jaunās» Eiropas valstis — Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Ukraina. Tās ir valstis, kuras ar Gruziju vieno vairāk nekā tikai reģionālās drošības intereses. Pirms 90 gadiem mūs vienoja kopējas cerības uz jaundibināto brīvo republiku neatkarīgu nākotni. Diemžēl to drīz vien nomainīja baisā padomju realitāte Krievijas dzelžainajos apskāvienos, no kuras šodien ar grūtībām tikai baltieši ir izrāvušies.
Ārvalstu eksperti uzskata, ka Gruzijas valdība ir pārrēķinājusies, cerot uz starptautisku atbalstu un iejaukšanos, lai pārtrauktu Krievijas ofensīvu Gruzijas teritorijā. Šobrīd izskatās, ka rietumvalstis nespēj pieņemt ātrus un svarīgus lēmumus, lai apturētu Krievijas agresiju XXI gadsimtā. Krievijas lidmašīnas netraucēti bombardē Gruziju, kamēr pasaule to noskatās pa televīzijas ekrāniem. Līdzīgi pirms dažiem gadiem Krievija paveica čečenu tautas genocīdu, to maskējot ar līdzīgu kara propagandu kā šobrīd mēs redzam Gruzijā.
Mums, baltiešiem, ir veicies, jo atrodamies pie eiropiešu valstu durvīm un vēsturiski esam piederīgi Eiropai. Bet vai mēs drīkstam vienaldzīgi noraudzīties uz agresiju pret Gruziju?
Esam pārliecināti, ka katra brīvībā un labklājībā dzīvojoša brīva pilsoņa pienākums ir aizstāvēt šīs vērtības. Gruzīni vēlas dzīvot teritoriāli vienotā valstī, demokrātijā un brīvībā nevis Kremļa politikas ēnā. Mūsu pienākums ir viņus atbalstīt.