Kā informēja Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Sarkisjane, Nīmani tiesā slēgtā sēdē pēc Krimināllikuma 160.panta otrās daļas un tiesa šo lietu plāno skatīt līdz 13.maijam. Sīkākus komentārus, atsaucoties uz slēgto sēdi, tiesa pagaidām nesniedz.
Jauna šīs lietas skatīšana nozīmēta pēc tam, kad Zemgales apgabaltiesa vairāk nekā pirms gada atcēla Jelgavas tiesas 2009.gada 15.jūnija spriedumu un Nīmaņa krimināllieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Jelgavas tiesai. Drošības līdzeklis bija noteikts tāds pats, kāds bija izraudzīts pirmstiesas izmeklēšanā, iepriekš informēja Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka. Līdz ar to līdz ar to Nīmanim jābūt izlaistam no apcietinājuma, jo pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņam bija ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Kā ziņots, 2009.gada 13.jūlijā apelācijas sūdzības bija iesnieguši visi trīs cietušie un apsūdzētais. Pēc pārsūdzības termiņa beigām lietu nosūtīja Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai sūdzības izvērtēšanai, iepriekš informēja Sarkisjane.
Jau ziņots, ka 2009.gada 15.jūnijā 1957.gadā dzimušais Nīmanis pēc sprieduma par trīs gadu cietumsodu tika apcietināts tiesas zālē.
Nīmanis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 160.panta 2.daļas - par atkārtotu vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, ja tā izdarīta, cietušajai personai atrodoties bezpalīdzīgā stāvoklī.
Pēc soda izciešanas Nīmanim noteikta policijas kontrole uz gadu un sešiem mēnešiem. No Nīmaņa tiks piedzīti 779 lati - kompensācija cietušajiem un maksa par juridiskajiem pakalpojumiem.
Nīmanis kandidēja 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā uz Jelgavas novada domi, taču netika ievēlēts.
Līdz tam viņš saglabāja Vilces pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, kā arī strādāja par pasniedzēju-instruktoru autoskolā "Mustangs".
Jau ziņots, ka 2005.gada decembrī Jelgavas rajona prokuratūra sāka kriminālprocesu par Nīmaņa, kurš tolaik bija SAC "Ziedkalne" direktors, seksuālu uzmākšanos iestādes klientiem, kā dēļ Labklājības ministrija viņu atstādināja no amata, lai nenodarītu kaitējumu trešo personu drošībai, veselībai un viņu interesēm.
Kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma Sevišķās daļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Lietas izskatīšanu tiesa sāka 19.maijā pēc gandrīz trīs gadus ilgas pirmstiesas izmeklēšanas.
Visu šo laiku dzimumnoziegumu izdarīšanā aizdomās turētais turpināja pildīt Vilces pagasta padomes deputāta un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, turklāt viņam tika uzticēts vēl viens - kvalitātes vadītāja - amats. Līdz kriminālprocesa sākšanai Nīmanis bija SAC "Ziedkalne" direktors, šajā amatā strādājot no 1999.gada aprīļa.
Vilces pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka tās esot SAC klientu fantāzijas, jo garīgi slimie jaunieši bieži vien izdomājot neticamas lietas un īstenību jaucot ar savām iedomām. Verenieks pats ir strādājis "Ziedkalnē" un pieļauj, ka slimos jauniešus varētu būt ietekmējušas personas no malas vai arī kāds vēlas Nīmanim atriebties. Pagasta vadītājs pieļauj arī iespēju, ka sūdzība un kriminālprocess varētu būt saistīts ar politiskām spēlēm.
Pašvaldības vadītājs arī piebilda, ka nesaskatot iemeslus, kāpēc Nīmanim vajadzētu nolikt deputāta mandātu, jo viņš esot aktīvs pagasta darbā un daudz izdarījis sociālās aprūpes centra klientu labā.
Pēc aģentūras LETA arhīvā esošajām ziņām, informācija par pārkāpumiem SAC "Ziedkalne" izskanējusi vairākkārtīgi, bet ne vienmēr tā atzīta kā pamatota.
Nīmanis darbu SAC "Ziedkalne" sāka pēc tam, kad Labklājības ministrija no darba jauniešu aprūpes centrā "Ziedkalne" atbrīvoja iepriekšējo direktoru Gundaru Melngalvi, kura vadības laikā 1998.gada nogalē tika konstatēts, ka "Ziedkalnē" jaunieši it kā audzināšanas un sodīšanas nolūkā turēti bunkuram līdzīgā telpā bez apgaismojuma un apkures.
Pansionāta darbinieki dažreiz aiz matiem jauniešus aizvilkuši uz bunkuru, turējuši tajā vairākas diennaktis, reizēm pat nedēļas sasmakušā telpā bez apgaismojuma, labierīcībām un mēbelēm. Iepriekšējie pansionāta darbinieki pat nav šķirojuši, vai meitenes tiek iegrūstas zēnu bunkurā, un neviens arī nezina, kas pa soda izciešanas laiku bunkurā noticis.
Slimie jaunieši gulējuši uz grīdas, turpat arī atradās dabisko vajadzību nokārtošanai paredzētais spainis. Gaisma tika ieslēgta tikai tad, kad personāls atnesa pārtiku. Daži no pastāvīgākajiem bunkura apmeklētājiem tolaik pat nespēja atcerēties, cik ilgu laiku ir pavadījuši bunkurā, daži zēni bija saskaitījuši, ka vienreiz tajā dzīvojuši sešas nedēļas pēc kārtas.