Latgales prokuratūra A.Avgustinoviču apsūdzēja divās kukuļošanas epizodēs. Abās atslēgas figūra bija cits, zemāka ranga muitas darbinieks Artūrs K., kura pakļautībā atradās darbinieki, kas fiziski pārbaudīja kravas. No lietas materiāliem noprotams, ka Artūrs K. sadarbojās ar vietējo drošības policiju, kas arī organizēja kukuļa nodošanas operācijas.
Artūrs K. liecināja, ka jau 2003.gada septembrī A.Avgustinovičs viņam paskaidrojis, ka jāpilda rīkojumi, kas attieksies uz kontrabandas ievešanu un izvešanu Latvijā. Pretējā gadījumā A.Avgustinovičs "atbrīvosies" no Artūra K. No vairākām liecinieka Artūra K. aprakstītajām kukuļošanas epizodēm prokuratūra par pierādāmām uzskatīja divas. Izskatot visus pierādījumus, Latgales apgabaltiesa 2005.gada rudenī A.Avgustinoviču atzina par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda trīs gadus ilgu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Trīs gadus vēlāk Augstākā tiesa (AT) viņu pilnībā attaisnoja.
Galvenais iemesls — AT uzskatīja, ka trūkst tiešu pierādījumu un Latgales tiesas notiesājošais spriedums "ir vērtējams kā pieņēmums". A.Avgustinovičs jau kopš aizturēšanas brīža savu vainu noliedza. AT uzskatīja, ka muitniekam ir loģiskas atbildes uz strīdīgiem jautājumiem. Turklāt kriminālprocess nosaka, ka visas šaubas, ko nevar pierādīt, jātulko par labu apsūdzētajam. Tā arī notika.
AT savā spriedumā norāda uz vēl kādu būtisku trūkumu — lietā nav
pierādīts, ko tieši A.Avgustinovičs darījis kukuļdevēja interesēs. Nav
pierādījumu, ka kādas kravas būtu pārvestas robežai nelikumīgi, par ko,
piemēram, muitniekam būtu bijis jāmaksā 3000 latu lielais kukulis.
Noskaidrojās, ka firma Janus, kas it kā deva šo naudu, nenodarbojas ar
tekstilpreču eksportu, bet persona, kas it kā šīs firmas vārdā deva
naudu, tur oficiāli nemaz nestrādā.
Latgales tiesas apgabala prokurore Ingrīda Maļkova uzskatīja, ka šādas
detaļas noskaidrot nav nepieciešams, jo lieta ir pierādīta ar visiem
krimināllietas materiāliem kopumā. Apsūdzībā viņa balstījās arī uz
sarunu ierakstiem.
AT Senāts uzskatīja, ka ar šādiem argumentiem nepietiek, un lietā
pieņēma blakus lēmumu. Tajā norādīja uz prokurores "neprofesionalitāti
un likuma prasību neievērošanu", izvirzot tik "nekonkrētu apsūdzību".
I.Maļkova prokuratūrā vairs nestrādā, jo ir devusies pensijā.
Iespējams, šādu lietas iznākumu ietekmēja arī fakts, ka tiesu praksē
pirms tam nebija tik daudz korupcijas lietu. Ap 2005.gadu presē aizvien
vairāk izskanēja informācija par aizturētām amatpersonām saistībā ar
kukuļošanu, jo tajā laikā aktīvi darbu sāka arī Korupcijas novēršanas
un apkarošanas birojs.
Rīgas apgabaltiesa šogad jūlijā A.Avgustinoviča prasību par morālo kompensāciju apmierināja daļēji, liekot valstij samaksāt 30 000 latu par sabojāto reputāciju. Tieslietu ministrija jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs.
Vēl nav skaidrs, vai A.Avgustinovičs atgriezīsies darbā VID. Šogad Administratīvā tiesa atzina par prettiesisku lēmumu, ar kuru VID viņu atbrīvoja no amata pēc aizturēšanas par kukuļņemšanu. A.Avgustinovičs Dienai atzina, ka VID viņam piedāvājis muitas inspektora amatu ar piecas reizes mazāku atalgojumu nekā pirms atlaišanas. No šī amata viņš atteicies. Uz jautājumu, vai viņš gaida labāku piedāvājumu un ir gatavs atgriezties VID, muitnieks negribēja atbildēt. Darbu VID pametis arī liecinieks un kukuļošanas starpnieks Artūrs K.
(Žurnālistes Ingas Spriņģes rakstu ""Septiņi sotaki" un palīdzība brālēnam" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!)