Atšķirībā no citiem gadiem, uzkrītoša ir policistu klātbūtne, kas pieļauj jaunu nekārtību izcelšanos.Jau vēstīts, ka Valsts policija un citi drošības dienesti otrdien gaidāmos barikāžu piemiņas pasākumus, kuros piedalīsies arī augstas valsts amatpersonas, uzrauga pastiprinātā režīmā. Ir izstrādāts īpašs plāns, pēc kura policija un citi dienesti darbosies Rīgā pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā, Vecrīgā, Otrajos Meža kapos un citviet, neizslēdzot iespēju, ka varētu tikt rīkotas kādas jaunas nekārtības,No rīta iedegt ugunskuru Doma laukumā ieradās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents norādīja, ka simboliskie ugunskuri sasaucas ar ugunskuriem pirms 18 gadiem. “Mūsu tautas un valsts vēsturi mēs rakstām šodien, un tā tika rakstīta arī pirms 18 gadiem. Tautas vienotībā, skaidrā mērķī un arī ticībā, ka tas izdosies. Vēlreiz visiem paldies – tiem kas piedalījās, tiem, kas piemin, un tiem, kas šobrīd stāsta saviem bērniem par notikumiem pirms 18 gadiem. Šī simboliskā uguns sasildīs mūs visus." Pēcpusdienā Valsts prezidents Valdis Zatlers nolika ziedus II Meža kapos, kā arī pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietā Bastejkalnā.Savukārt cilvēkiem Vecrīgā šodien ir svarīgi atcerēties tolaik piedzīvoto emocionālo pacēlumu. “Patriotisms man mazinājies nav. Pats uz barikādēm biju no pirmās līdz pēdējai dienai. Es stāvēju pretī radio mājai, bija mums tāds sarkans aprakstīts autobuss, lūk, tur uzcelts augšā”, saka pensioārs Aivars un rāda uz pie pretējās mājas novietotiem konteineriem, aptuveni otrā stāva augstumā, “ ar visādiem saukļiem, bija pat gruzīnu valodā”. Arī muzeja darbiniece Aija, kura pati gan toreiz Rīgā nebija, jo dzīvoja Alūksnē, atceras, ka tā bijusi pilnīgi izmirusi. “Vīrieši brauca gan no ģimenes gan darba. Janvāra barikādes bija tāds pozitīva noskaņojuma laiks, man spilgtāk atmiņā palicis augusts. Muzejā bijām jau nojaukuši visus “attīstītos sociālismus” un Tēvijas kara ekspozīcijas un izlikuši to ko kādreiz nedrīkstēja rādīt. Bija dīvaina sajūta.“
Barikāžu ugunskurus šogad papildina policistu uzraudzība
Barikāžu atceres dienā Doma laukumā dienas vidū ugunskurs pulcē aptuveni četrdesmit dažādu paaudžu cilvēkus, novēroja Diena. Vairums no viņiem sēž ap iekurto ugunskuru. Turpat ir novietots Barikāžu muzeja autobuss ar atbilstošu tematiku, tas vairāk ieinteresējis tūristus. Pie autobusa tiek demonstrēta filma ar Latvijā pazīstamu cilvēku atmiņām par šo notikumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
APLŪKO FOTOGALERIJU
Cilvēki
Vilnis Siliņš, operas mūziķis
Sajūtas? Tās ir tādas atmiņas. Daudz labu brīžu bijuši. Daudz labu cilvēku esmu saticis, ģimeni nodibinājis, bet otrajā vietā noteikti visskaistākās atmiņas ir par 1991. Gadu. Pats biju šeit. Nācu naktī, jo uzskatu, ka tumsā visvairāk aktivizējas cilvēki, kuriem nav tīra sirdsapziņa. Tā bija arī tagad 13.btu noticis gaismā, domāju, ka tā nebūtu. Protams, ka fiziski neko mainīt nevaru. Atceros, ka visām ejām bija priekšā traktori, tagad tā padomāju, ka šeit taču varēja kaut ko nomest un ar mums būtu cauri, bet svarīga bija šī gaišā doma, uz ko mēs gājām, tad likās, ka mūs nevar uzvarēt. Ka mēs esam spēks. Patriotisms noteikti nav palicis mazāk. Protams, žēl par notiekošajām lietām, bet mēs nedrīkstam zaudēt savu patriotismu.
Rolands, skolnieks, jaunsargs:
“Esmu patiesi laimīgs. Ir silti atcerēties šādas lietas, kā mēs aizstāvējām Rīgu, visus nozīmīgos objektus. Pēc manām domām patriotisms mūsu paaudzē nav izplatīts. Mūsu klasē tas ir tikai pāris cilvēkiem”
Iveta, studente:
Tā svarīgi, bet tādas īpašas sajūtas gan nav… Tikai domāju, kādēļ cilvēku tik maz, kaut kas taču varētu notikt. Arī kad prezidents runāja cilvēku bija ļoti maz- daži desmiti.
Normunds, Talsu Domes izpilddirektors:
Šodien pārņem divējādas izjūtas. Pirms astoņpadsmit gadiem visi stāvējām barikāžu vienā pusē, visiem bija skaidrs par ko cīnāmies, ko aizstāvam, likās, ka tāda tautas vienotība, kad visi elpo vienā ritmā būs vienmēr. Ka notiks kopīgs darbs pie Valsts un visas tautas labklājības celšanas. Diemžēl rodas sajūta, ka mēs sākam dzīvot pēc principa “katram savs krekls tuvāks. Tauta ir novesta tuvu izmisumam, tas bija redzams 13. janvārī. Taču domāju, ka tā bija neuzticības izteikšana Saeimai un valdībai, nevis savai zemei. Domāju, ja veidotos līdzīga situācija kā pirms astoņpadsmit gadiem, tauta atkal stāvētu plecu pie pleca.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!