Priekšlikums labot LELB Satversmi nācis no «diviem prāvestu iecirkņiem», komisijā, kas to izskatīja, nav bijis vienprātības, diskusijas turpinājušās arī mācītāju konferencē, tomēr ar balsu vairākumu nolemts sagatavot attiecīgus grozījumus, ko LELB Sinode pieņems 2010.gada jūnijā. LELB arhibīskaps Jānis Vanags norāda, ka netiek noniecinātas sievietes, taču ordinācijas atļaujai varētu sekot nākamās prasības pēc liberalizācijas, arī par viendzimuma laulību legalizēšanu, kas jau notikusi Zviedrijā. **Nespēj cīnīties**
«Mēs esam bezspēcīgas — ja sieviete mācītāja grib runāt, viņu ignorē,» norāda 1975.gadā ordinētā mācītāja Vaira Bitēna. Viņa uzskata, ka pašiem vīriešiem mācītājiem ir jācīnās, lai nepieļautu dzimuma diskrimināciju. «Diezgan daudzi vīrieši mācītāji ir pret sieviešu ordinācijas aizliegumu. Ja LELB Satversmē šo normu nenostiprina, tad vismaz paliek cerība, ka kādreiz viedoklis var mainīties,» uzskata V.Bitēna un atzīst, ka jau ordinētās mācītājas baznīcas vadība neaizskar un nenoniecina. Savu cieņu arhibīskapam Jānim Vanagam pauž arī 1989.gadā ordinētā mācītāja Sarmīte Fišere, kura gan uzsver, ka tieši J.Vanaga pret sievietēm mācītājām vērstā nostāja ir ieaudzināta arī citos mācītājos. Viņa cer, ka aizklātā balsojumā viedoklis tomēr varētu būt sievietēm labvēlīgs.
«Iebildumi sieviešu ordinēšanai garīdznieka amatā nav balstīta uz atsevišķiem Bībeles pantiem, bet drīzāk uz vispārēju Svētajos rakstos sniegto priekšstatu par vīrieša un sievietes aicinājumu kalpošanai draudzē,» norādīts LELB oficiālā viedokļa izklāstā. Latvijas Universitātes docents anglikāņu priesteris Juris Cālītis norāda, ka šāds skaidrojums nozīmē tikai vienu — Jaunajā derībā nav tiešu norāžu uz sieviešu ordinācijas aizliegumu. «LELB kurss ir pretējs protestantu konfesijām visā pasaulē, kur ir izteikti pretēja tendence, un pat Romas katoļu baznīcā sākta diskusija par sieviešu ordināciju. Taču arvien lielāka valsts iesaistīšanās Eiropas procesos nozīmē, ka LELB būs spiesta reaģēt uz tendencēm pasaulē un pēc gadiem desmit savu viedokli revidēt,» uzsver J.Cālītis.
Ne visas evaņģēlistes uzskata, ka viņām būtu jākļūst par mācītājām. «Tās durvis, ko Dievs man atvērs, nav saistītas ar amata nosaukumu, galvenais ir katru minūti pasludināt valstību un evaņģēliju. Ko Dievs paredzējis man darīt, tas arī tiks darīts,» uzskata mācītāja pienākumu izpildītāja Sesavas draudzē Valda Grīnvalde-Šakurova, kura nav ordinēta par mācītāju un pēc tā netīko.
Baidās no precedenta
«Vēlamies nostiprināt interpretāciju, ka Dievs ir vēlējies, lai mācītāja amatu ieņemtu tikai vīrieši,» neslēpj viens no Satversmes grozījumu iniciatoriem Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes virsmācītājs Kārlis Zikmanis. Viņaprāt, pārāk ilgi ir uzsvērts, ka jābūt mācītājam, lai kalpotu baznīcai, bet ir ļoti daudzas iespējas, lai to darītu. «Tas nav nicinājums pret cita veida kalpošanu,» apliecināja K.Zikmanis.
LELB arhibīskaps J.Vanags kopš ievēlēšanas brīža nav slēpis savu noraidošo attieksmi pret sieviešu ordinēšanu. Viņš savus uzskatus nav mainījis, tomēr uzskata, ka vajadzīga plaša diskusija, kurai ir maz laika, tāpēc balsojis pret sieviešu ordinācijas aizlieguma nostiprināšnu LELB Satversmē. «Jāsaprot, ka sieviešu ordinācijas prakse nav sākusies kā teoloģiska doma. To sāka darīt 1957.—1958.gadā Zviedrijā, pakļaujoties valsts spiedienam, lai ievērotu likumā noteiktās vienādās tiesības sievietēm un vīriešiem. Ir svarīgi saprast, ka mani iebildumi nav saistīti ar sieviešu spēju novērtējumu, bet ar metodi, ar kuras palīdzību šo praksi pamato. Ir divas pieejas — viena, ko atbalstām mēs, ka visa Bībele ir Dieva griba. Otra, ko kultivē Rietumos,— ka Bībelē ir atrodama Dieva griba, kas katram lasītājam pašam jāsameklē. Sieviešu ordinācija ir jautājums, kas pats par sevi liekas ļoti pozitīvs un kur neko sliktu nevar saskatīt, bet nākamie soļi ir postoši un bīstami. Un atkal tā ir Zviedrija, kurā ar tiem pašiem argumentiem iet tālāk un nu jau atļauj laulības baznīcā starp viena dzimuma cilvēkiem. Tāpēc es uzskatu, ka šī metode ir destruktīva un bīstama Baznīcai,» norādīja J.Vanags. Baltijas valstu luterāņu baznīcu bīskapu tikšanās laikā pieņemts paziņojums, kurā pausts satraukums, ka «lēmumi atzīt viendzimuma partneru laulību un pielīdzināt to laulībai starp vīrieti un sievieti, kā arī ordinēt homoseksuālās attiecībās dzīvojošas personas kalpošanai mācītāju vai bīskapu amatā ir tās tendences, kas plosa kristiešu sadraudzību». Uzsvērts arī, ka mūsdienu izaicinājumi «prasa stingru stāju, kas balstīta mūžīgās patiesībās un vērtībās».
Mārtiņš Kalējs