Bīstas, ka sieviešu ordinācijai var sekot prasība par viendzimuma laulībām

Pāvils ir Dieva apustulis, kas aicināts caur Kristus tiešu atklāsmi. Ja nebūtu Pāvila, tad tādi kā Tu droši varētu apgalvot, kā jūdi to savlaik darīja, ka Jēzus mācekļi paši Jēzus līķi nozaguši un Viņš nemaz nav augšāmcēlies. Pāvils ir viens no farizeju sektas piederīgajiem, ortodoksālākajiem jūdiem, kas ticības vārdā vajāja kristiešus, darīja to nesavtīgi, mērķtiecīgi un ar lepnumu. Viņš vajāja šo herēzi no jūdu viedokļa cik vien spēja. Vārdā Sauls viņš sargāja drēbes tiem, kas noslepkavoja pirmo martīru Stefanu. Un tieši šajā vajātāja statusā uz Damaskas ceļa Pāvils saņem Dieva atklāsmi: " Apustuļu darbi 26. 4-17: ("4.Visi jūdi pazīst manu dzīvi no mazām dienām, kā tā no paša sākuma risinājusies manas tautas vidū un Jeruzālemē, 5 pazīdami mani jau sen, tā ka tie varētu liecināt, ka esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizejs. 6 Un tagad mani tiesā par cerību, ka Dievs piepildīs apsolījumu, ko Viņš mūsu tēviem devis, 7 ko mūsu divpadsmit ciltis cer iemantot, bez mitēšanās Dievam kalpodamas nakti un dienu. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz. 8 Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos? 9 Man pašam gan šķita, ka man vajag nacarieša Jēzus Vārdam noteikti pretoties. 10 To es arī darīju Jeruzālemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem priesteriem, es esmu daudz svēto ieslēdzis cietumā, un, kad viņus nomaitāja, man tas bija pa prātam. 11 Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās. 12 Iedams ar tādu nolūku uz Damasku ar augsto priesteru atļauju un pilnvarām, 13 es, ķēniņ, dienas vidū uz ceļa redzēju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, apspīdam mani un manus ceļabiedrus. 14 Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebreju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. 15 Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 16 Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev parādīšos, 17 lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu") 'Viens no negantākajiem kristus pretiniekiem kļūst par spēcīgāko no Dieva apustuļiem! 'Tas būtu tāpat, kā viens komunists, kam visa ģiemene, komunisti, kas vajā leģionārus, komunistiem pie varas, esot kļūtu par leģionāru vervētāju. Dieva atklāsme ir tā, kas atgriež Pāvilu, un apliecina Kristu un šo atklāsmi, savu dzīvību atdodams par Kristu. Lūk kas ir Pāvils! Bez Pāvila kristietība nebūtu tā kas tā ir šodien, bet Dievs to tā bija izredzējis, un tieši Pāvils runā pret sieviešu kalpošanu!

Pilnībā atbalstu Arhibīskapu, un vienmēr atbalstīšu, kamēr 'viņa vārdi un darbi saskanēs un balstīsies Svētajos Rakstos - Dieva Atklāsmes pierakstā: Bībeles Jaunās un Vecās Derības tekstos, kas ir un var būt vienīgā kristietības mēraukla ar ko mērojama pati Baznīca, kalpošana, pasaule, cilvēks, notikumi, morālas un ētiskas dabas jautājumi. Pārējiem - varu tikai teikt vienu Paldies Dievam Kristus Baznīca ir šķirta no valsts, un sekojoši Baznīca var noteikt sev tādus tradīcijai atbilstošus savus kārtības noteikumus, kas saskan ar Sv.Rakstiem un tās izpratni par Rakstiem. Tiem, kam tas nepatīk droši var pievienoties citiem pseido protestantiskiem strāvojumiem - anglikāņiem, metodistiem, kalvinistiem vai parodijai kas ir palikusi no lielākās daļas Luteriskās baznīcas Vācija vai Zviedrijā, vai pievienoties pentakostiem vai brīvbaznīcām. Neviens nevienu nespiež palikt LELB, jo Baznīcai ir jābalstās Trīsvienīgā Dieva atklāsmē. Jo piemēram ieraugot lai Dievs pasarg: viendzimuma laulības, sievietes mācītājas, sunīšu kristīšanu ļoti daudz citas lietas oficiāli atbalstītas no LELB vadības manis šai baznīcā nebūs jo tā būs pārstājusi būt par Baznīcu.

Lasu komentaarus. Sviests. Par kaadiem greekiem Latvijaa ir tik daudz aptaureetu buutnju. Par cilveekiem tos pat bail saukt. Bet paldies, vismaz saprotu kaapeec nevaru sabuut Latvijaa ilgaak par nedeelju...

Domāju, ka pirms izteikt savu viedokli ir vērts iepazīties ar Bībeli, kura ir Dieva Vārds un skaidri pasaka, ka kristībā mēs visi esam vienādi, tomēr kalpošanā mums ir uzticētas atšķirīgas funkcijas, gan ģimenē, gan draudzē. Tomēr mūsu postmodernisma sabiedrības lielākā daļa, kura ir apdullusi no sievietes biznesmenes un vīrieša vārguļa kulta nav spējīga to saprast.

Drīzāk izskatās pēc mākslīgi radītas slodzes, lai neatstātu cilvēkam brīvo laiku.

Uzreiz vairākas problēmas. Kas ir Pāvils? Cilvēks. Vai viena cilvēka subjektīvās domas ir pareizas arī pēc 2000 gadiem? Ko tad Pāvils dara, iesaka vai pavēl? Ieteikumi, kā zināms, ir neobligāti. Kāds pamatojums šim ieteikumam? Kāds vispār sakars ģimenes stāvoklim ar panākumiem profesijā? Sakara nekāda. Gan precētie, gan neprecētie var strādāt vai nu labi vai slikti. Varbūt pie vainas ir savtīgas kantorīša intereses - bailes, ka mācītāja dēls nepretendē uz daļu baznīcas īpašuma? Tad tā arī pasakiet! Un vēl. Piespiedu celibāts rada iespēju, ka cilvēks, formāli neprecējies, ies pa kreisi. Labi ja ar sievietēm, sliktāk ja ar altāra zēniem! Vai šī nav kārtējā reize, kad "gribējām kā labāk" rezultāts ir "sanāca kā vienmēr"?

Ja palasa Bībelē Dieva tituļus, slavinājumus un aprakstus, tad atkārtojās atziņa, ka viņš nav ar prātu aptverams. Man izklausās smieklīgi piedēvēt viņam interesi par sieviešu ordinēšanu vai neordinēšanu. Apšaubu vai cilvēku noņemšanas gar seksu viņu varētu aizraut. Ar cilvēka radīšanu savā līdzībā arī ir kā ir, jo cilvēkam, kas darbojās tikai trīs dimensijas, ir neiespējami iedomāties jebko daudzās dimensijās. Baznīcas ir laicīgi iestādījumi, ar mērķiem: pulcināt līdzīgi domājošos, dalīt varu un naudu, un, Latvijas gadījumā, darbus. No laika gala baznīcas ir kalpojušas valstīm, vai arī darbojušās pretI valsts varai, lai to gāztu. Viena nevar iztikt bez otras. Cilvēks ir bara dzīvnieks, kas pūlī jūtas labāk, ar spēcīgu instinktu biedroties. Visa pasaulē, valstis, kur sievietēm ir līdztiesības, ir mazāk kareivīgas un vairāk saimnieciskas. Ja karš nepieciešams, to nokārto fiksi, kā Golda Meier Sešu dienu karā. Mani fascinē, kas nāks pēc mums!

Tie, kas sita Jēzu krustā, uzskatījas, ka rīkojas morāli, jo DOMĀJA, ka Jēzus ir nelietis, kas pelnījis krustā uzraušanu, par Dieva gribu viņiem pat nojauta nebija. :)))) Jūs arvien gribat glorificēt cilvēkus. :))) Cilvēku rīcība, lai kāda tā arī nebūtu, ir morāla, neatkarīgi no tā, kā vārdā rīcība izpaudusies. Ne velti Jēzus, mirdams pie krusta teicis - nav lielāka netikuma par gļēvumu ( nerīkošanos). :))) P.S. Sievietes rīkojās - prasa tiesību būt par mācītājām ( morāla rīcība ), sievietēm atsaka, nedod tiesību - morāla rīcība. Ja kāda sieviete, kurai atteiktas tiesības kļūt par mācītāju, tagad ar nazi uzbruktu kādam liedzējam, piemēram Romas pāvestam, tā būtu augstākā mērā ētiska rīcība, jo rīcība pati par sev ir vērtība un nav no svara ne motīvi, ne kā vārdā tas tiek darīts.

Es piekrītu, ka tie, kas sita Jēzu krustā, uzskatījas, ka rīkojas morāli, jo DOMĀJA, ka tā ir Dieva griba. Vai tiešām jūs gribējāt teikt, ka tā BIJA Dieva griba? Saskaņā ar daudzām teoloģijām tā gan ir...

es neko nesapront bet ja sieviesiem nedo viss tiesib ko vis grib tad ir ziep, jo pasaul mus nesapratis un sievies a ne. brivibu visiem un ka visas iegribas tiek paklausit un uz mat izpildit! ja sieviet grib but macitaj, tad vin dom ir japaklaus, jo kriterijs "es grib un tev japaklaus"! moderns i tas ciliks, kas dar vis, ko grib un dazreiz negrib

Pilnībā piekrītu Lienei, sievietei nav jābūt mācītājai. Sieviete varētu būt gudra un atsaucīga mācītāja kundze, kas palīdz vīram-mācītājam.

Tieši tā - Pāvils IESAKA. Raksti teic, ka viņš vēlētos, lai visi būtu tādi, kā viņš, bet tomēr atstāj to katra paša ziņā - precēties vai ne. Šajā gadījumā viņa pamatojums ir: jo precēto sirdis ir dalītas, kamēr viens esot, vari pilnībā atdoties tikai Dieva mīlestībai (un tā patiešām ir: esot precētam, daudz grūtāk Dievu mīlēt vairāk par visu...). Citā vietā Svētie Raksti noteic, ka "bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram " (1.Tim. 3:2) - tātad viņš var būt precēts.

es domāju, ka sievietei nav jābūt mācītājai - Dievs ir viņai devis citu pienākumu. Dieva vārds (t.i.Bībele) saka : Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā.Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva.Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā; taču viņa tiks izglābta, dzemdējot bērnus, ja tā paliks ticībā un mīlestībā un svētā dzīvē ar savaldību (Pāvila 1.vēstule Timotejam 2:11-15). Sieviete tieši ar to no vīrieša atšķiras savā fiziskajā miesā, ka ir spējīga dzemdēt bērnus un tas ir viņai no Dieva dots, svēts pienākums, kas reizē viņu pašu atbrīvo un izglābj! Mūsdienās tik daudz kas tiek darīts, lai aizvirzītu sievietes prom no šīs viņas būtības sastāvdaļās. Mācītāja pienākumi ir smagi - mūsu draudzes mācītājs lielu daļu sava laika pavada aizlūgšanās par draudzes locekļiem, satiekot viņus, sniedzot padomus, palīdzot. Kur nu vēl sagatavošanās dievkapojumiem! Tas ir 24/7 darbs. Sieviete nevar pienācīgi tajā laikā rūpēties par ģimeni, bērniem. Viņas aicinājums ir cits.

Ha ha, Vanags baidās no kristiešu sadraudzības zuduma! Labāk ir būt kristietim un kopā ienīst visus pārējos un tā uzturēt to savu sadraudzību! Dzīvoju Zviedrijā un viena no nedaudzajām lietām par ko esmu lepna šeit: sievietēm un citādiem, visiem ir teorētiski venādas iespējas. Latvijā vēl daudz paaudzēm jānomainās lai tiktu līdz pašsaprotamām lietām.

Paldies par šo rakstu, viedokļu dažādību, kas publicēti. Priecājos par žurnālistikas ētiku Dienā tagad! Dieva 'Vārda mācības un prakses jautājums ir vienīgais jautājums, kas Baznīcai nav jāprasa sabiedrībai, jo tas ir Teokrātisks jautājums pēc būtības. Ja to padara par Demokrātijas jautājumu, tad aiziet prom no Dieva. Mums ir jāpieņem tas, ka Dievam ir taisnība, iesākot ar 10 Baušļiem....kaut arī šī taisnība mums bieži nav pa spēkam, un varbūt to pat ienīstam, mēraukla neesam mēs, bet Dievs un "pie tā paša Dieva mums būs jāatgriežas". Ja "Dieva lietām" pieejam ar pazemību un bijību, ticīgi, tad arī Dievs atklāj, ir vai nav attiecīgais jautājums Viņa prāts. Bet ja mēs "metamies" komandēt īstenībā Viņu, tad mēs Viņu nedzirdam a priori un sajaucam dimensijas: sajaucam vietām Teokrātiju ar Demokrātiju. Pirmā ir Dieva griba un valdīšana Baznīcā, un mācītāja amats ir Kristus iedibināts, otra ir Dieva griba pie mūsu pilsoniskajām brīvībām, laicīgo dzīvi, ko dzīvojam šai pasaulē. Tas ir īsti, vienkārši un konkrēti, vai ne? Ja pie šī principa pieturamies, Dievs ir mūsu draugs, un mēs un pasaule vismaz iekšēji tapsim mazliet labāki:-)