Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka vietnieka parakstīto vēstuli par pieņemto lēmumu nav vis saņēmusi kā ierakstītu vēstuli dzīvesvietā, kā prasa likums, bet gan tā atsūtīta uz Tieslietu ministrijas kanceleju, kur "pie sekretāres mētājās uz galda jau kopš paša rīta". Savukārt fakts, ka informācija saistībā ar gaidāmo pielaides atteikumu ik pa brīdim jau iepriekš izskanējusi publiski un jau iepriekš faktiski bijis skaidrs SAB lēmums, liekot domāt, ka šis ir "politiski angažēts process". Broka gan izturējusies piesardzīgi un nolēmusi sagaidīt oficiālu SAB lēmumu, taču saņemtās vēstules saturs nav bijis pārsteigums.
Patiesos SAB lēmuma iemeslus Broka nezinot, taču saista to ar politisko atriebību, jo Nacionālā apvienība viņu pozicionējot kā vienu no saviem līderiem. Pēc Brokas teiktā, viņas viedoklim par iespējamo SAB lēmuma politisko angažētību par labu runājot tas, ka vadoši Vienotības politiķi kā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un bijušais premjers Valdis Dombrovskis SAB pusgadu ilgušās pārbaudes laikā jau paguvuši publiski izteikties, ka Brokai pielaides valsts noslēpumam nebūšot.
Tāpat viņa uzsvēra, ka iepriekš astoņus gadus viņai bijusi otrās pakāpes pielaide valsts noslēpumam, tāpēc faktus, kas liedzis viņai saņemt augstākā līmeņa pielaidi, kas nepieciešama darbam tieslietu ministra amatā, viņai "būtu interesanti uzzināt pašai".
Uz jautājumu, ko viņa līdz ar pielaides neesamību nevar darīt, Broka atbildēja, ka līdz ar to viņai liegta dalība Ministru kabineta sēžu slēgtajā daļā, taču tas nenozīmējot, ka Tieslietu minitrija šo jautājumu apspriešanā nepiedalās - tā vienmēr esot pārstāvēta ar kvalificētiem ekspertiem, uzsvēra Broka.
Jau vēstīts, ka SAB nolēmis atteikt Brokai pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, pirmdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem teica premjere Laimdota Straujuma (Vienotība).
Valdības vadītāja gan Brokas demisiju neprasīšot divu iemeslu dēļ - pirmkārt, ministrei ir tiesības pārsūdzēt SAB lēmumu, pat vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), otrkārt, līdz vēlēšanām ir palicis ļoti neliels laiks, savus apsvērumus skaidroja Straujuma. Taču līdz ar pielaides neesamību Brokai valdība vadītāja pati pārņemšot savā pārraudzībā SAB, kuras vadītājs Jānis Maizītis informāciju un pārskatus sniegšot nevis tieslietu ministrei, bet gan tieši Straujumai.
Tāpat viņa pastāstīja, ka svētdien tikusies ar Maizīti un ir informēta par iemesliem, kāpēc Brokai liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, taču nav tiesīga šo informāciju izpaust.
Satversmes aizsardzības birojs par šo lēmumu ir vārdos skops. Paziņojumā presei vien paziņots, ka nolemts atteikt tieslietu ministrei pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, taču viņai ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram.
Sīkākus komentārus Satversmes aizsardzības birojs nesniegs.
Jau vēstīts, ka SAB lēmumu par pielaides piešķiršanu Brokai novilcināja līdz pēdējam brīdim - piektdienai, kas bija galējais termiņš.
Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Brokai pielaide nav izsniegta, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar Brokas kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas kādreizējo investoru Ominasis Latvia, kā arī jautājumiem par viņas pārstāvētās nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem. Broka kandidēja maija beigās notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču ievēlēta netika.
Likumā ir uzskaitīti vairāki kritēriji, saskaņā ar kuriem pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta. Cita starpā pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kuri dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.