Ciparu zīmēšana

Normāla krūts sver 300-600 gramus. Ja gadu desmitiem tāda noslodze bija, un pēc operācijas vairs nav, īpaši, ja noņemta tikai viena krūts, tad mugurkauls sāk izliekties. BET SIEVIETES PIE ĀRSTA PIRMKĀRT ATTUR GRIEZTIES, PROTAMS, BAILES PAR TO, KĀ VIŅAS IZSKATĀS. Līdz ar to daudzas slimību ielaiž, un valsts ir spiesta tērēt daudz vairāk par tiem 50 latiem (vai 100, ja vajag abas protēzes). SECINĀJUMS VIENS: TRŪCĪGĀ STATUSS IR NEKAM NEDERĪGS KRITĒRIJS. Ko darīt? var, protams, prasīt, lai dakteri aprēķina pacientam obligāti nepieciešamo palīdzību un tad rēķināt trūcīgā status, lai, pasarg Dievs, palīdzību nedabū kāda vienkārša slimniece. BET, JAUTĀJUMS, CIK TĀDA RĒĶINĀŠANA IZMAKSĀS?

skiet, ka iet pa apli. Dombrovskis sazime debesu brinumus un SVF saka - nu varbut, ka ta bus, pinjemam, bet mums ludzu 50 miljonus kvalitativus ietaupijumus. Un Dombrovskis nak klaja ar pazinjojumimem, redz Dombrivskis nezin ko grib un prasa vel 50 miljonus.

Par kādām protēzēm te runa? Nesaprotu. Es arī slimoju gadiem ar muguru. Nevaru neko panest, grūti paiet. Ārstē tikai ar tabletēm . Sāpes tādas, ka slikta dūša. Bojāts viss mugurkauls, trūces un viss cits.

Arī jautājums par protēzēm- it kā jau tās nav dzīvībai nepieciešamas - par muguru deformāciju ierēdņi acīm redzot nav dzirdējuši, vai arī zina, ka tik un tā to neārstēs....BET, VAI ŠĀDA ATTIEKSME STIMULĒS PIE ĀRSTA GRIEZTIES PARASTAI SIEVIETEI, KURAI ELEMENTĀRĀM LIETĀM IR JĀTAUPA MĒNEŠIEM ILGI? Bet pie ārsta, protams, griežas, kad dēļ sāpēm vairs nevar izturēt, vai vispār ir iestājusies nekroze. Un arī šādā stadijā nodzīvo vēl ilgi, ārstējoties un tērējot veselības budžetu. Ir pat tādas, kas izārstējas....Jautājums tikai, par kādu cenu? Vai tiešām nebūtu lētāk visām vismaz tās protēzes izsniegt? Lai sievietei pie ārsta ejot nav jālauza galva par to, kā viņa pēc tam izskatīsies!

Ar tiem precīzajiem pabalstiem ir viena problēma: administrēšana. Jo kāda gan jēga ierobežot saņēmēju skaitu, ja būs jāalgo vesels bars papīra žurku? Turklāt ko iesākt ar kritērijiem? Tipiskais piemērs ir man tik tuvā veselības aprūpe: ņemam veselam cilvēkam izstrādātus kritērijus (bija pētījums, kas konstatēja, ka vairums iztikas grozā iekļautos medikamentus nemaz nepazīst, un vēl mazāk to lieto), un piemērojam slimniekiem, nerēķinoties, ka slimības maksā dažādu un pie mums ar vien vairāk. Rezultātā "bagātais", nesaņēmis palīdzību, nokļūst slimnīcā un iztērē tik daudz, ka gadiem būtu varējis ārstēties!