"Patlaban Latvijā ir starptautiski uzspiesta dienas kārtība, kuras rezultātā pensionāriem netiek indeksētas pensijas, skolotājiem, policistiem, mediķiem ir jārēķinās ar izdzīvošanas algām vai izbraukšanu uz citām valstīm, uzņēmējdarbībai tiek uzspiesti jauni un lielāki nodokļi, aktīvās iedzīvotāju grupas slīgst hipotekāro kredītu jūgā, "smadzenes" (zinātnieki) un "darba rokas (amatnieki) pamet valsti, jo nevar uzturēt savas ģimenes," norādīja Jansons.
Bezdarbnieku skaits tuvojas 250 000, lauku rajoni tiek pamesti, valsts budžets faktiski apkalpo ārējos kreditorus, "izspiežot pēdējo sulu" no palikušajiem nodokļu maksātājiem. "Šīs tendences rada absolūtu iedzīvotāju pašplūsmu un neaizsargātību, jo tautas kalpi baidās atzīt, ka pašreiz neaizstāvēt savas tautas intereses ir tas pats, kas kara laikos masveidā iznīcināt iedzīvotājus un tautas ar genocīda metodēm," atzina Jansons.
Partijas valdes priekšsēdētājs tēlaini norādīja, ka "Latvija ir kā apjucis un apmaldījies mazs puišelis dižozolu mežā, kuram jāpalīdz orientēties."
Valsti visu šo laiku ir vadījuši vieni un tie paši politiķi, mainot tikai partiju nosaukumus un vietu pozīcijā vai opozīcijā. Latvijas problēma ir tā, ka nav reālas opozīcijas. Partijas tikai samainās vietām.
"Mūsu pamatmērķis ir tautas labklājība. Lai to sasniegtu, valsts ir jāvada profesionāļiem, nevis politiķiem," uzskata "Demokrāti.lv.
Partijas valdes priekšsēdētājs izteica gatavību kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās, aicinot veidot partiju aliansi ar citām mazajām partijām.
Tāpēc "Demokrāti.lv" aicina pieņemt tādu līdzdalības formu tautas mērķu sasniegšanā, kas nav tikai šauras grupas un domubiedru pulciņa intereses, bet gan svarīgākie šīs dienas uzstādījumi Latvijas dienas kārtībai ar tūlītēju rīcību, aicinot tautu līdzdarboties.
Partijas izstrādātais deklarācijas projekts paredz atjaunot cukurrūpniecību un zivsaimniekiem nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā, aizliegt Eiropas Savienības (ES) vajadzībām izmantot Latviju bīstamo atkritumu glabāšanai, neļaut Latviju izmantot nelegālo bēgļu nometņu izvietošanai, jo tas Latvijas budžetam radīs ievērojamus izdevumus u.c.
Deklarācijas projekts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamazina no 26% līdz 15%, PVN jāsamazina no 21% līdz 15%, jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis algai, kas lielāka par 2000 latiem mēnesī (bruto), uzņēmuma ienākumu nodoklim jābūt 0% apmērā un jāievieš dividenžu nodoklis - 25% apmērā.
Partijā patlaban darbojas 223 biedri. Kongresā bija ieradušies 50 partijas biedri no vairākām Latvijas pašvaldībām. Partijā tika uzņemti trīs jauni biedri.
Kongresā par valdes priekšsēdētāju ievēlēts E.Jansons, bet valdē darbosies Kaspars Bahmanis, Kristaps Bergmanis, Aivars Graikstis, Māris Rožkalns, Mārīte Teivāne, Uldis Vizbulis, Dace Zabiņako, Sigunds Zavickis, Einārs Graudiņš un Arnis Āķis.
Kongresā tika pieņemts lēmums izstrādāt deklarāciju "Nost ar genocīdu Latvijā".
Kā ziņots, 2009.gada martā partija "Jaunie demokrāti", ko pirms dažiem gadiem dibināja Māris Gulbis ar saviem domubiedriem, kongresā mainīja nosaukumu uz "Demokrāti.lv".