Ja ne mazāk kā desmit deputāti apšauba, ka kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, paredz likumprojekts. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts.
Prezidijs Saeimas sēdē ziņos par saņemto lēmuma projektu, un parlaments to bez debatēm nodos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mēneša laikā slēgtā sēdē izvērtēs lēmuma projektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi un sniegs Saeimai atzinumu par to. Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicinās attiecīgo deputātu un Valsts valodas centra pārstāvi.
Lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi iekļaus Saeimas sēdes darba kārtībā ne vēlāk kā desmit dienas pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atzinuma iesniegšanas.
Ja Saeima pieņems lēmumu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, šo pārbaudi ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā veiks Valsts izglītības satura centrā. Pārbaudi šajā termiņā varēs veikt ne vairāk kā divas reizes. Ne mazāk kā desmit deputāti varēs iesniegt lēmuma projektu par valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu.
Ja Saeimas deputāts nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, viņš tos var desmit dienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt.
Valsts izglītības satura centra lēmumu par apstrīdēto pārbaudi deputāts desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kurš šo lietu kā pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskata 30 dienu laikā.
Ja tiek konstatēts, ka Saeimas deputāta valsts valodas zināšanas ir neatbilstošas normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav veicis pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimā lēmumu projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
LETA jau ziņoja, ka šo jautājumu parlamentā sāka apspriest pēc opozīcijā esošās nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājuma par apvienības "Saskaņas centrs" deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.