„Diskusija jebkurā gadījumā būs, bet protams, ka būtu pozitīvi no tā izvairīties, tas ir mans personīgais viedoklis. Bet tas būs atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies valsts ekonomika un tālāk pieaugs nodokļu ieņēmumi,” sacīja V.Dombrovskis.
Premjers gan norādīja, ka patlaban, lai sabalansētu šā gada budžetu ar iecerētajiem pasākumiem 50 miljonu latu iegūšanai, ir pilnīgi pietiekami. Tomēr „kaut kādas korekcijas ir iespējamas”, skaidroja V.Dombrovskis. Pensiju jautājums varētu būt aktuāls, plānojot nākamo gadu budžetus.
„No ministriju puses, no koalīcijas partneru puses, varēja sagaidīt vairāk ieguldījuma budžeta grozījumos, bet mēs vairāk gan redzējām zaļo, sarkano un visādu citādu līniju vilkšanu, tieši izdevumu daļā,” raksturojot budžeta sagatavošanas procesu, raidījumam atzina V.Dombrovskis.
Runājot par pašas koalīcijas stabilitāti, premjers domā, ka valdība ir gana stabila, neraugoties uz Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības publiski izskanējušām domstarpībām. „ZZS es pazīstu ilgāku laiku, jau no [Einara] Repšes valdības, gan tagad otras savām valdībām, un jāatzīst, ka līdz šim viņu darbs bija konstruktīvāks un prognozējamāks, pašreiz bieži vien parādās ne sevišķi saprotamas pozīcijas,” skaidroja premjers.
V.Dombrovskis nekā nosodāma nesaskata faktā, ka laikā, kad valsts iestādēm uzdots meklēt iespējas samazināt atalgojuma fondus un samazināt citus izdevumus, viņa paša birojā gaidāms algu pieaugums. „Atalgojums ir paaugstināts līdz minimālajiem līmeņiem (..), ja šī atalgojuma intervāli būtu citādi, mums korekcijas nebūtu jāveic,” atzina premjers.
De facto informēja, ka, piemēram, Finanšu ministrijā, lai ministra biroja darbinieku algas nebūtu jāpaaugstina, kā risinājums rasta pašu biroja darbinieku rakstiska atteikšanās no likumā paredzētā algu pieauguma.