Kā informē pašvaldības preses sekretārs Uģis Vidauskis, Rīgas dome ir saņēmusi gan Drošības policijas vēstuli, kurā paustas bažas par iespējamo drošības apdraudējumu Ulda Freimaņa pieteiktā pasākuma laikā, kā arī ieteikums lemt par tā aizliegšanu, gan arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) aicinājums aizliegt minēto pasākumu.
Tā kā pašvaldībai nav nekādu iespēju lemt par pasākuma aizliegumu, kas ir atļauts ar tiesas lēmumu, līdz ar to paliek spēkā Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojums Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt ceturtdien paredzēto pasākumu pie Brīvības pieminekļa, ja tiks konstatētas kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem.
«Vārda brīvība ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu. Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji un mūsu pozīcija nav mainījusies,» norāda mērs Nils Ušakovs (SC).
Jau ziņots, ka Drošības policija (DP) vērsusies Rīgas domē un ieteikusi atkārtoti izskatīt jautājumu par 1.jūlijā pieteiktā pasākuma norisi pie Brīvības pieminekļa un lemt par tā aizliegšanu, jo tas pēc būtības ir «provocējošs un ir vērsts uz nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu».
Pēc DP rīcībā esošās informācijas, pastāv reāla iespēja, ka varētu notikt sabiedriskās kārtības traucējumi, nacionālā naida sludināšanas un fašisma ideoloģijas slavināšanas mēģinājumi, informē DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Pēc DP rīcībā esošās informācijas, pasākuma organizatori U.Freimanis un I.Šiskins jau agrāk gan mutiski, gan ar plakātiem dažādos publiskos pasākumos pauduši antisemītiskus uzskatus.
Arī Iekšlietu ministrija rosina pašvaldību pasākumu aizliegt, Dienai pastāstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Jau vēstīts, ka pirmo pilsētas izpilddirektora aizliegumu gājiena rīkotāji pārsūdzēja un otrdien tiesa lēma viņiem par labu.
“Vakardienas tiesas spriedums attiecas uz vecu informāciju par pasākumu. Tagad mūsu rīcībā ir ziņas, ka ir iespējamas provokācijas, arī informācija par sabiedriskās kārtības apdraudējumu,” ministre skaidro, ka argumenti ir “pietiekami nopietni”, lai dome jautājumu izskatītu atkārtoti.
Tas, vai šāda rīcība ir likumīga, ir jāvērtē domei, taču pēc ministres domām gājiena apturēšana ir iespējama, jo “drošības apstākļi ir prioritāri”. Ja pašvaldība to neizdarīs, tad ministrijai esot savs plāns kā rīkoties.
Komentējot bijušā ārlietu ministra Arta Pabrika aicinājumus pārsūdzēt tiesas atteikumu rīkot gājienu par godu Vācijas karaspēka ienākšanai Rīgā, Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs vērtēja, ka sašutums par gājienu nācis pārāk vēlu. "Reakcija ir novēlota, vajadzēja nākt klajā ar šo viedokli, kad vēl nebija tiesas sprieduma," uzskata J.Radzevičs. Tā kā pasākums notiek jau rīt, viņš neredz nekādu "pievienoto vērtību” pārsūdzībai. Vai mums ir vajadzīgs spriedums pēc gada, viņš atsaucās uz pērn pārsūdzēto aizliegumu 16.marta pasākumiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers kategoriski nosoda rīt plānoto akciju, uzskatot, ka šāda provokatīva pasākuma rīkošana pie Latvijas valstiskuma simbola - Brīvības pieminekļa - ir valsts neatkarības zaimošana. Prezidents aicina visus Latvijas iedzīvotājus būt atbildīgiem un neizmantot sarežģītās un smagās Latvijas 20.gadsimta vēstures atsevišķas epizodes politiskiem mērķiem vai "Latvijas tautu šķeļošām provokācijām". Viņš norāda, ka ar cieņu ir jāizturas pret traģisko valsts un tautas vēsturi un nav pieļaujamas aktivitātes, kas sanaido Latvijas sabiedrību.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa otrdien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla domes lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā. Tādējādi 1.jūlijā notiks gājiens no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Gājienā varētu iet 30 cilvēki.
Neizpratni par tiesas lēmumu pauda premjers Valdis Dombrovskis, kurš uzsvēris, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu. Arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP) uzskata, ka atļauja 1.jūlijā ar gājienu atzīmēt nacistu armijas nākšanu Rīgā, ir politiska kļūda. Viņš aicina Rīgas domi to pārsūdzēt augstākā instancē, lai radītu precedentu.
"Tas ir politiski un morāli netaisnīgs un nepareizs lēmums, kas Latvijas valstij un tās starptautiskajam prestižam maksās ļoti dārgi. 1941. gada 1.jūlijā Rīgā vienu okupāciju nomainīja otra okupācija, kurai nebija nekāda vēlme atjaunot Latvijas valstiskumu. Tieši otrādi, nacistiskās okupācijas rezultātā jau pirmajos mēnešos tikai nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī mans vectēvs," pauž bijušais ministrs.
Viņš norāda, ka tālākajā okupācijas periodā tika nogalināti gandrīz visi Latvijā palikušie ebreju tautības Latvijas pilsoņi. "4.jūlijā Latvija pieminēs šos upurus, Latvijā viesosies arī Izraēlas ārlietu ministrs Libermans. Ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, 1.jūlija pasākums ir jāuzskata par politisko provokāciju, kas aizkar ne tikai daudzu Latvijas pilsoņu cieņu un jūtas, bet ir kaitniecisks un provokatīvs attiecībā pret Latvijas nacionālajām interesēm," uzsver A.Pabriks.
Savu sašutumu par tiesas lēmumu paudis arī Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs. "Svinēt nacistu iebrukuma Rīgā gadadienu 1.jūlijā nozīmē svinēt visu nacistu upuru Latvijā masu slepkavību, galvenokārt ebreju, bet arī komunistu, čigānu un garīgi slimo," teikts Zurofa paziņojumā.
(papildināts ziņas sākums)