"ES atbalsts Latvijai rāda mūsu solidaritāti ar dalībvalstīm. Vienlaikus visiem jāsaprot, ka šis atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja Latvija īsteno decembrī pieņemto ekonomikas un budžeta korekcijas programmu un, ja vajadzīgs, veic papildu korekcijas pasākumus. Mēs sagaidām, ka jaunā valdība pilnībā ievēros šo programmu. Komisija sadarbībā ar tās partneriem ļoti cieši uzrauga programmas īstenošanu", teica ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.
Pirmais aizdevuma maksājums tiek veikts ar nosacījumu, ka ir parakstīts Saprašanās memorands. Tas tika izdarīts 2009. gada 28.janvārī. Saprašanās memorandā ir izstrādāti nosacījumi četrās jomās: fiskālā konsolidācija, fiskālās pārvaldības reforma, finanšu sektora regulējums un pārraudzība un strukturālas reformas. Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraugot to, lai tiktu īstenoti ar finanšu palīdzības sniegšanu saistītie ekonomikas politikas nosacījumi, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja apstākļi to nosaka.
Palīdzību ES sniedz kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (1,7 miljardi eiro), Ziemeļvalstīm (Zviedriju, Dāniju, Somiju, Igauniju un Norvēģiju, kopā 1,9 miljardi eiro) un Pasaules banku (0,4 miljardi eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija arī sniedz kopā 0,4 miljardus eiro, līdz ar to kopējā palīdzība laika posmā līdz 2011. gada 1. ceturksnim ir līdz 7,5 miljardiem eiro.
ES nauda ir tikai daļa no starptautiskās palīdzības kopumā līdz
7,5 miljardiem eiro, un tās saņemšanai Latvijai jāizpilda ļoti
stingri nosacījumi, atgādināts paziņojumā.
Finanšu palīdzību sniedz tikai tad, ja tiek īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finanšu palīdzība un politikas programma ir izstrādāta tā, lai palīdzētu ekonomikai izturēt īstermiņa likviditātes problēmas, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un palīdzot novērst nelīdzsvarotību vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem pamatiem. Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti, teikts paziņojumā.