"Kritumu joprojām diktē gan potenciālo privāto pasūtītāju nedrošība un piesardzība, gan arī publisko sektoru ietekmējošais konsolidācijas process, ko papildus koriģē sparīgi kāpjošā inflācija un nodokļi. Tādēļ ievērojamu kritumu turpina uzrādīt gan tirdzniecības, gan arī administratīvo būvju celtniecība. Datus turpina ietekmēt atsevišķi projekti, kas krietni sašūpo noteikta segmenta statistiku, piemēram, Rīgas pašvaldības īstenotie projekti dzīvojamo ēku būvniecībā," skaidroja Gašpuitis.
Neskatoties uz kritumu, iespēju robežās turpinās dažādu Eiropas Savienības (ES) projektu īstenošana, kas ir nozīmīgs nozares investīciju avots, sacīja ekonomists.
"Kā bija gaidāms, līdz ar rūpniecības pieaugumu aktualizēsies nepieciešamība pēc paplašināšanās, kas atsauksies arī būvniecībā. Pagaidām šajā segmentā gan vēl ir neliels kritums, bet būvatļauju izsniegšana liecina par potenciālo aktivitāti jau tuvākā nākotnē. Jūtams pieaugums vērojams gan esošo rūpniecības ēku un noliktavu paplašināšanā, gan renovācijā, gan arī visai sparīgā jaunu būvatļauju izsniegšanas kāpumā," skaidroja Gašpuitis.
Tomēr, neskatoties uz iespējamu aktivizēšanos noteiktos segmentos, apstākļi tuvāko divu gadu laikā nozarē kopumā saglabāsies nospiesti, bet galvenais fokuss būs uz iespējamo ārvalstu investīciju un ES projektu īstenošanu, prognozēja Gašpuitis.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka būvniecības nozarei ir raksturīgs svārstīgums, to nosaka gan laika apstākļi, gan valsts pasūtījumu attīstība.
"Pēc zināma atsitiena pagājušā gada otrajā un trešajā ceturksnī jau divus ceturkšņus pēc kārtas būvniecības apjomi samazinājās. Daļēji to neapšaubāmi noteica auksta un sniegota ziema. Ņemot vērā trauslu privātā pieprasījuma izaugsmi un parādsaistību samazināšanas nepieciešamību, šāda svārstīga būvniecības attīstība ir diezgan likumsakarīga," sacīja Strašuna.
Mazliet vairāk optimisma vieš fakts, ka turpina pieaugt izsniegto būvatļauju skaits, sacīja ekonomiste. Salīdzinot ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni, izaugsme novērojama ne tikai nedzīvojamām ēkām (86%), bet arī dzīvojamām mājām (12%).
"Jāņem gan vērā, ka 2010.gada pirmajā ceturksnī bija vismazākais izsniegto būvatļauju skaits kopš 2003.gada. Straujākais un noturīgākais kāpums ir izsniegtām būvatļaujām rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, turklāt jau četrus ceturkšņus pēc kārtas - tas nozīmē, ka eksportējošās nozares sāk domāt par jaudu palielināšanu. Tas norāda uz iespējamu būvniecības apjomu izaugsmi turpmākajos ceturkšņos," piebilda Strašuna.
Jau ziņots, ka 2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13%, inženierbūvju būvniecības apjoms - par 19,4%.
2011.gada pirmajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 91,5 miljoni latu. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju būvniecībā.
2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15,1%.
2011.gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 107 būvatļaujas ar kopējo platību 246 400 kvadrātmetri jeb par 167,5% vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2010.gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai tika izsniegtas 40 būvatļaujas ar kopējo platību 89 400 kvadrātmetri.
2011.gada pirmajā ceturksnī izsniegta 71 būvatļauja jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 184 700 kvadrātmetri jeb par 208,7% vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī, kad tika izsniegtas 23 būvatļaujas ar kopējo platību 62 300 kvadrātmetri.
2011.gada pirmajā ceturksnī izsniegtas 279 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 64 000 kvadrātmetru jeb par 7,7% vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī.
2010.gada pirmajā ceturksnī tika izsniegtas 259 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 55 700 kvadrātmetri.