Korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs uzskata, ka būtu labāk, ja uzreiz pēc vēlēšanām jauno VID vadītāju ieceltu esošā valdība. Ja uzdevumu uzticētu nākamajai koalīcijai, tad VID bez ģenerāldirektora varētu strādāt vēl ilgi. "Vadītājam ir jābūt un pēc iespējas ātrāk. Ja nav vadītāja, tad parasti šos lielos, stratēģiskos lēmumus atliek, jo mēs pieņemam, ka vadītājs nāk ar savu vīziju," saka Grafs.
Politologs Filips Rajevskis paredz, ka pašreizējā, Zaļo un zemnieku savienības vadītā valdība nevēlēsies pazaudēt kontroli pār VID vadītāja iecelšanas procesu, tāpēc, viņaprāt, Ministru kabinets pēc vēlēšanām nekavēsies ar kandidāta apstiprināšanu amatā. "Viņu interese ir labāk to atrisināt ar esošajiem partneriem, kad viņi kontrolē situāciju, jo pārsteigumi var būt dažādi pēc vēlēšanām, un tur var būt tik sarežģīti saspēlēties, ka ielikt tāda līmeņa amatpersonas būs praktiski neiespējami kādu pusgadu. Tas ir tik tāds darbs, kas ir nepadarīts, ka atstāt to vietu kā nepadarītu darbu, tas nozīmē uzreiz iedot visiem “nācējiem pie varas” kārtējo punktu, kuri teiks - nekas netiek darīts, pat VID vadītāju nevar atrast," norāda Rajevskis.
Kā ziņots, VID darbojas bez pilntiesīga vadītāja kopš marta. Pirmais mēģinājums atrast jaunu iestādes ģenerāldirektoru izgāzās pēc aizdomīgu faktu atklāšanās izvirzītā kandidāta Māra Skujiņa biogrāfijā. Jaunajā konkursā kandidātu vērtēšanā nopietnāk iesaistīšoties arī Drošības policija un korupcijas apkarotāji. VID amata kandidātu izvēlēsies Valsts kancelejas direktora vadīta komisija. Pēc tam šo pretendentu vērtēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņai būs jāizlemj, vai kandidātu virzīt apstiprināšanai valdībā, kurai pieder gala vārds par VID ģenerāldirektora iecelšanu amatā.