Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Eksporta kāpums un algu kritums mazina pamatu lata devalvācijai

Lata devalvācijas piekritējiem ieročus no rokām izsit jaunākie statistikas dati — Latvijā ir būtiski sarucis importa pārsvars pār eksportu, kritusies darba samaksa un inflācija. Šo procesu pakāpeniskai ekonomikas atveseļošanai sauc par iekšējo jeb slēpto devalvāciju. Kā uzskata Dienas aptaujātie eksperti, tā dod jūtamu rezultātu un samazina argumentus tiem, kuri uzskata, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijai būtu nepieciešams devalvēt latu.

Varam izcelties


Iekšējā devalvācija ir process, ka, sarūkot algām, samazinās patēriņš un inflācija, tomēr jāpieliek daudz pūļu, lai tā notiktu, skaidro SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Tā liek ražotājiem un tirgotājiem strādāt efektīvāk, palielinot konkurētspēju. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad martā vairākās nozarēs — lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē un metālapstrādē — eksports pieauga. Izlīdzinās ārējās tirdzniecības bilance — gada 1.ceturksnī galvenokārt strauja importa samazinājuma dēļ Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts noslīdējis līdz Ls 397 milj., zemākajam rādītājam kopš 2005.gada.

Darba samaksa, kura iepriekšējos gados auga galvu reibinošos tempos, šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, kopumā augusi tikai par 3,5%, bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 1,4%. A.Vilks to uzskata par labu rādītāju, jo privātuzņēmumu efektivitātes uzlabojumi un algu mazināšana statistikā parādās ar nokavēšanos.

"Ja Latvijai šādi izdosies izkļūt no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts — arī Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai kā atbalstītājiem," saka A.Vilks. Viņaprāt, tagad svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselībā, tās padarot efektīvākas.

Varbūt jau par vēlu

Iekšējās devalvācijas priekšrocība ir pakāpeniskums, kas uzņēmumiem dod iespēju pielāgoties jauniem apstākļiem, izvairoties no maksātnespējas nacionālās valūtas vērtības krituma gadījumā, vērtē Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Tā mazina sociālo spriedzi, lai arī neļauj valsts sektora darbinieku stingro līgumu un augsto sociālo garantiju dēļ krasi mazināt budžeta izdevumus.

Kā sarunā Dienai izteicās kāds ekonomists, iekšējā devalvācija ir kā lēna brišana vircas bedrē, tomēr ekonomikas atveseļošanas procesi ir sākušies un devalvēt latu vairs nav lielas jēgas. Tas ir nokavēts lēmums, uzskata arī A.Vilks. Izbrišana gan nav atkarīga tikai no mums. Svarīga ir pasaules ekonomikas atgūšanās, lai Latvijai ir kur eksportēt saražoto. A.Vilks paredz, ka tas gaidāms tuvākajos mēnešos un gada laikā situācija Latvijā varētu nostabilizēties. Pretarguments devalvācijai būtu šoks sabiedrībā, kas var apturēt strukturālās reformas, saka eksperts. Ja Latvija spertu šo soli, arī Igaunijai un Lietuvai būtu grūti noturēt valūtas stabilas un mūsu reputācija Eiropā vēl pasliktinātos.

Skartu mazāk cilvēku

Iekšējai devalvācijai ir mīnusi — ekonomika pielāgojas ilgā laikposmā un ietekmē visus iedzīvotājus, norāda Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas pētījumu centra vadītājs Alfs Vanags. "900 tūkstošiem mājsaimniecību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti."

Gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan finanšu ministrs Einars Repše (JL) stingri noraida lata devalvāciju, solot turpināt budžeta izdevumu samazināšanu. Lata devalvācija nav arī SVF un EK misijas Latvijā darba kārtībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas