Likumprojektā precizēti eID veidi, paredzot, ka personas apliecības varēs saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, trešās valsts pilsoņi un Ārlietu ministrijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, vai konsulārās iestādes darbinieki un to ģimenes locekļi.
Trešās valsts pilsoņiem personas apliecība vienlaikus ir uzturēšanās atļauja, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem turpmāk izsniedzama kā atsevišķs dokuments ar mikroshēmā iekļautiem personas biometrijas datiem, skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele. Pašlaik ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas ielīmes formātā personas pasē.
Likumprojektā paredzēts, ka personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, un, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona varēs izvēlēties saņemt tikai pasi, tikai personas apliecību vai abus šos dokumentus. A.Rjabcevs prognozēja, ka valsts nodeva kartes izsniegšanai varētu būt 10 latu apmērā.
Personas apliecībā papildus varēs iekļaut informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.