"Vienlaicīgi Rīga līdz šim nav piekritusi pārņemt kādu no iepriekšminētajām kultūras iestādēm pašvaldības pārziņā, lai gan pagātnē regulāri par to ir risinātas sarunas ar domes pārstāvjiem. "Pamatoti būtu tādai kultūras un ekonomikas metropolei kā Rīgai līdzīgi kā citām Eiropas galvaspilsētām lepoties, piemēram, ar savu teātri vai savu orķestri. Jāsaprot, ka kultūra ir viens no visspēcīgākajiem attīstības dzinējspēkiem, kultūra veido un nosaka pilsētvides kvalitāti, tātad piesaista investīcijas," uzsver S. Ēlerte.
Viņa arī norāda, ka par Latvijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālo mākslas muzeja un citu kultūras iestāžu darbību atbildīga ir valsts un tos finansē valsts. "Valsts arī šajā sarežģītajā laikā turpina finansēt kultūras iestādes, tāpēc bažas, ka galvaspilsēta varētu nesaņemt valsts atbalstu kultūras procesiem pilsētā, nav pamatotas," viņa skaidro.
Kultūras ministre arī uzskata, ka valsts uzturēto kultūras iestāžu atrašanās Rīgā pilsētā ir šīs pilsētas priekšrocība. "Tās veicina galvaspilsētas atpazīstamību un popularizēšanu, veicina investīcijas, līdz ar piesaistītajiem tūristiem papildina ienākumus pašvaldības budžetam, kā arī bagātina galvaspilsētas kultūras dzīvi. Ceru, ka līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, būs izdevies sakārtot galvaspilsētas kultūrainavu, tai skaitā Rīgas domei piederošos īpašumus, kuros darbojas valsts kultūras institūcijas, piemēram, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs," stāsta S. Ēlerte.
Kultūras ministres paziņojums sekoja pēc Rīgas mēra Nila Ušakova pirmdien izplatītā viedokļa, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācija notiek uz pašvaldību rēķina un valsts neatbalsta Rīgas kultūras iestāžu uzturēšanu.