Eiropā līdz šim tā sastapta ļoti reti, Baltijas valstīs šī sēne līdz šim vispār nav atrasta. Dabas muzeja rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas par sēnes izplatību pasaulē, bet, zinot, ka Leucocoprinus ģints sēnes pārsvarā ir tropu mežu iemītnieces, speciālisti pieļauj iespēju, ka arī šī ir tropisko apgabalu sēne. Rīgā tās parādīšanos dabā, iespējams, var izskaidrot ar šovasar lielo karstumu.
"Ņemot vērā lielo karstumu, nav brīnums, ka arī Rīgas centrā parādās tropu iemītnieces, jo sēņu sporas ir visur. Tās lido gaisā un spēj pārvarēt milzu attālumus. Atliek tikai atrast piemērotus apstākļus un sporas dīgst, veido sēņotni un augļķermeņus," spriež Dabas muzeja sēņu pētnieki.
Sīpolkāta kroksardzenei raksturīga 2 – 4 cm plata, balta, vidū brūngana cepurīte, kas klāta ar baltu pulverveida apsarmi. Cepurītes mala rievota, kādēļ latviski šīs ģints sēnes sauc par kroksardzenēm. Lapiņas baltas, kātiņš balts, mazliet sārtojas, ar gredzenu un apakšdaļā nedaudz paresnināts. Sēnes auga grupā ap jaunu, ielas malā iestādītu liepiņu.
Nav arī drošu ziņu, vai šī sēne ir ēdama, par to pastāvot atšķirīgi
viedokļi. Vieni uzskata, ka tā ir ēdama, citi savukārt pieļauj iespēju,
ka tā ir indīga.