FOTO: Sala dēļ Dombrovskis aicina pārtraukt akciju pie valdības

22.maijs,2009. "Finanšu ministrs Einars Repše kategoriski noraida priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām platībām,kas ir vienīgais ģimenes mājoklis un nav pārmērīgi lielas uz vienu iedzīvotāju.

2009.gada 1.jūnijs. "Valsts prezidents Valdis Zatlers šorīt intervijā Latvijas radio informēja,ka runas par iespējamo pensiju samazināšanu ir nepatiesas.To prezidentam uzreiz pēc medijos izskanējušās informācijas solījis premjers Valdis Dombrovskis. Intervijā Zatlers uzsvēra,ka premjers bijis kategorisks-"pensijas aiztiktas netiks un šis nav diskusiju vērts temats

Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi (pieņemti 2007.19.06.): publiskās vietās aizliegts 1. mitināties (nakšņot, gulēt u.tml.) 6. ar uzrakstiem un zīmējumiem apkārt ...žogus un citus ... elementus, 15. atrasties zālienos kultūrvēsturiskā centrā (sk. Apstādījumi). Kur ir Mūrniece ar savu pistoli?

Палаточник Геннадий заставил ограниченную серость говорить по-русски. Молодец.

Nakas cits jau Dombrovskim neatliks - tā pieprasītā Disnejlenda būs vien jāceļ. ................................................... ............................................................ .. Un vieta jau nolūkota - Mākoņos.......

Paldies par citātiem. Te jau daudzi izliekas aizmirsuši, ka pensiju naudu Kalvītis ar Godmani notērēja ierēdņu vajadzībām.

Nekas cits jau Dombrovskim neatliks - tā pieprasītā Disnejlenda būs vien jāceļ.

redzeeja ka nav jeegas un noleema aarpus Latvijas mekleet darbu

JA GRIB ,LAI SALST.IDIOTI

NU CIK JAUKI ,PĒC PLAUŠU KARSOŅA IZSLIMOŠANAS SĀK DARBU MEKLĒT.JĀ,PAR SLIMNĪCU JĀMAKSĀ.

vajag taisiit analiitisko biroju, kuraa straadaa IZGLIITOTI ANALIITIKJI neviss ieliktenji...

Lettiņi izturīga tauta.Izturēja karus un Sibīriju, izturēs arī Latvijas salu, krīzi un badu...dabīgā atlase un palikušie sugas turpinātāji būs īpaši norūdīti. :)))

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Publicēta: 08.08.2008. – Vai iesiet uz tautas nobalsošanu par pensiju likuma grozījumiem jeb Štokija referendumu? Valdis Dombrovskis – Par šiem pensiju likuma grozījumiem mums partijā ir bijusi nopietna diskusija. Mēs neuzskatām piedāvāto redakciju par optimālu. Jaunais laiks ir sniedzis savus priekšlikumus, kas ir bijuši ar mazāku fiskālo ietekmi nekā Štokija referendums, ar mazāku pensiju nonivelēšanas efektu. Taču valdošā koalīcija visu laiku šos priekšlikumus ir noraidījusi. Tai tomēr bija jāsaprot, ka vienā brīdī situācija ar pensijām izraisīs sabiedrības pretreakciju. Un šī pretreakcija ir izpaudusies referendumā. Nevar visu laiku lāpīt budžetu uz sociālā budžeta rēķina. Nav normāla situācija, kad jau vairākus gadus ir pārpalikums sociālajā budžetā, ar ko nosedz pamatbudžeta deficītu. Beigu beigās, apsverot visus par un pret, esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt šos grozījumus.

Latvijas Avīze, 21.08.2008 Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāts ("JL"): 23. augusta referendumā jāizsaka viedoklis par grozījumiem Pensiju likumā. Grozījumi paredz atkarībā no pensionāra darba stāža palielināt minimālo pensiju, ar mērķi to pietuvināt iztikas minimumam (sk. tabulu). Iztikas minimums jūlijā sasniedza 162 latus, un pašreiz minimālā pensija pat cilvēkiem ar darba stāžu virs 40 gadiem nav ne puse no šīs summas! Šis fakts gan netraucēja labklājības ministrei I. Purnei paziņot, ka referendums par grozījumiem Pensiju likumā esot "zaudējis savu aktualitāti". Par minētajiem grozījumiem ir izskanējuši dažādi viedokļi – daudzi pensionāri, it īpaši mazo pensiju saņēmēji, cer saņemt straujas inflācijas un gaidāmā tarifu pieauguma apstākļos tik nepieciešamo pensijas pieaugumu, bet valdošās koalīcijas pārstāvji biedē ar pensiju sistēmas sabrukumu. Galvenie valdošās koalīcijas partiju pretargumenti Pensiju likuma grozījumiem ir šādi – saspringtā situācija valsts budžetā neļauj novirzīt lielas summas pensiju paaugstināšanai, grozījumi sagraus pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti un atstās nonivelējošu iespaidu uz pensijām. Cik šie pretargumenti ir pamatoti? Pirmkārt, par situāciju valsts budžetā. Situācija valsts budžetā tiešām ir saspringta. Pēc jūlijā pieņemtajiem budžeta grozījumiem iepriekš plānotais valsts budžeta pārpalikums ir sarucis gandrīz līdz nullei. Par vairāk nekā 300 milj. latu ir samazināti plānotie valsts pamatbudžeta ieņēmumi. Situāciju vēl pasliktina valdības nespēja apgūt ES fondu līdzekļus. Tomēr, runājot par valsts budžetu, ir jānodala tā divas galvenās sastāvdaļas – valsts pamatbudžets, kurā atspoguļoti visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi, un sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. Jau vairākus gadus valdība veido valsts budžetu pēc principa, ka sociālā budžeta pārpalikums kompensē valsts pamatbudžeta deficītu. Tāpat ir arī šogad – valsts pamatbudžets tiek plānots ar 238 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets ar 246 milj. latu pārpalikumu (t. sk. valsts pensiju speciālā budžeta pārpalikums 146 milj. latu). Kopumā sociālajā budžetā ir izveidojies jau gandrīz miljardu latu liels līdzekļu uzkrājums. Tādējādi valsts budžets tiek lāpīts uz pensionāru rēķina, veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus. Pēc valdības aprēķiniem, Pensiju likuma grozījumi gadā izmaksās papildus 230 milj. latu. Redzams, ka sociālā budžeta uzkrātie līdzekļi un šogad plānotais pārpalikums – kopumā gandrīz miljards latu – atļauj īstenot Pensiju likuma grozījumus. Valdības uzdevums tomēr ir sabalansēt valsts pamatbudžetu, bet sociālā budžeta uzkrājums vismaz daļēji ir jāizmanto pensiju un pabalstu paaugstināšanai. Šajā kontekstā vismaz dīvaina izskatās premjera I. Godmaņa iecere apturēt fondēto pensiju (t. s. otrā līmeņa) iemaksu pieaugumu – pašreiz no 33% sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes 8% tiek novirzīti fondētajām pensijām, nākamgad bija plānots novirzīt 9%. Viens no galvenajiem I. Godmaņa argumentiem ir nepieciešamība nodrošināt, lai valsts nākamgad varētu izpildīt savas saistības pensiju izmaksā. Ņemot vērā gandrīz miljardu latu lielo sociālā budžeta uzkrājumu, par sociālā budžeta īstermiņa stabilitāti it kā nebūtu jāuztraucas. Rodas jautājums, vai valdība neplāno pamatīgu iztrūkumu nākamā gada valsts pamatbudžetā, kuru grib segt jau ierastajā manierē – uz pensionāru rēķina? Otrkārt, par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Valdošās koalīcijas partijas apgalvo, ka sociālā budžeta līdzekļu uzkrājums ir nepieciešams pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātei, t. i., pensijām nākamajām paaudzēm. Šim argumentam daļēji varētu piekrist, tomēr tādā gadījumā ir jābūt ilgtermiņa plānam, kā nodrošināt šo līdzekļu vērtības saglabāšanu. Šobrīd šie līdzekļi tiek ieguldīti banku depozītos vai uz procentiem aizdoti valsts pamatbudžeta deficīta segšanai. Šo ieguldījumu ienesīgums ir ap 5 – 6% gadā. Tas nozīmē, ka ar pašreizējo 16 – 17% inflāciju sociālā budžeta uzkrājums kļūst aizvien mazvērtīgāks un gadā zaudē ap 10% no savas reālās vērtības. Absolūtajos skaitļos ar pašreizējo uzkrājumu tas ir ap 100 milj. latu gadā. Pagaidām valdībai nav plāna sociālā budžeta uzkrājuma reālās vērtības saglabāšanai un attiecīgi ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai. Tā ir būtiska problēma un finansistiem nav gatavas receptes, kā droši ieguldīt naudu ar 16 – 17% ienesīgumu. Vienīgais veids, kā pārvarēt šo situāciju, ir strādāt pie inflācijas samazināšanas. Līdz ar to rodas jautājums, vai šis ir piemērotākais brīdis miljardu uzkrājumu veidošanai vai tomēr labāk šos līdzekļus vismaz daļēji novirzīt pensiju paaugstināšanai? Treškārt, par nonivelējošo iespaidu uz pensijām. Arī šim argumentam daļēji var piekrist – strauja minimālās pensijas paaugstināšana radīs zināmu nonivelējošu efektu, no šā viedokļa piedāvātos grozījumus nevar uzskatīt par optimāliem. "Jaunais laiks" ir vairākkārt iesniedzis Saeimā priekšlikumus ar krietni mazāku fiskālo ietekmi un mazāku nonivelēšanas efektu – par minimālās pensijas paaugstināšanu, par mazo pensiju celšanu un piemaksas par darba stāža gadu straujāku paaugstināšanu. Tomēr valdošā koalīcija pēdējos gados ir sistemātiski noraidījusi šos priekšlikumus. Ilgstošā valsts budžeta lāpīšana uz pensionāru rēķina likumsakarīgi radīja sabiedrības pretreakciju, un tā ir izpaudusies referendumam nodoto Pensiju likuma grozījumu veidā.

Bet vai tad nav jauki Jaunais gads zem MK sniegotajām liepām.Ekzotika un Rumpītis vēl krīt ceļos un lūdzās pārtraukt svētku izjūtu un traucē 2010.g.sagaidīšanu. Nu šito gan nevar piedot,Lielais Andris gan atļautu un vēl konjaciņu ar zaceni iznestu ķekatniekiem.