Fotoradari varētu fiksēt vien pārkāpumus, kas pārsniedz +30km/h atzīmi

Un to apstiprinājusi arī Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, sakot, ka "nav izslēgts, ka mēs strādāsim no pirmā kilometra, bet tomēr lai būtu šī iespēja vairāk vai mazāk piedalīties šī pasākuma plānošanā un galu galā tiktu ievērotas ceļu satiksmes prioritātes, tādēļ arī ir šis solis plus 30."Neoficiāli aprēķini rāda, ka kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt aptuveni 8 miljonus eiro. Fotoradarus privātais partneris uzstādīs par savu naudu. Ieguldīto atpelnīs ar soda naudām, proti, valsts un uzņēmējs iekasētajos soda latos dalīsies. Un tieši šī proporcija – cik saņems valsts, cik partneris – ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kas visticamāk noteiks, kuru pretendentu konkursā atzīs par uzvarētāju.Potenciālie fotoradaru uzstādītāji "De facto" savu redzējumu par iespējamo soda naudas sadalījumu atteicās sniegt.Kā pie šāda pārkāpumu fiksēšanas sliekšņa policija cer panākt vidējā ātruma samazināšanos uz Latvijas ceļiem par 10 kilometriem stundā, amatpersona vien atbild – strādāsim preventīvi. "Mums, protams, primārais nav iekasēt naudas sodus, mums primārais ir likt apzināties Latvijas iedzīvotājam, ka darbojas fotoradari," sacīja V.Mistre.Agresīvākiem autovadītājiem šāda pārkāpuma fiksēšanas robeža noteikti būtu pa prātam. Taču radaru uzstādītājam ne, jo risks, ka ieguldīto naudu varētu neatgūt, ir pārāk liels, norāda raidījums.Policijas aplēses rāda, ka pagājušogad par atļautā ātruma neievērošanu sastādīti gandrīz 100 000 protokoli. Cik no tiem par pārkāpumu līdz plus 30 kilometriem stundā vai virs šīs robežas – šādu ziņu nav. Neoficiāli "De facto" zināms, ka ar ātrumu virs 30 kilometriem stundā varētu būt vien 1,5% pārkāpēju. Un šis ir iemesls, kas vismaz no privātā partnera puses fotoradaru konkursu vairs nepadara tik vilinošu.